Jau attālinātās mācības iezīmēja problēmu ar datortehnikas nodrošinājumu skolēniem. Savukārt šobrīd, kad skolās tiek ieviests jaunais mācību saturs, ar datortehnikas trūkumu saskaras skolas. Ministrija plāno, ka visas skolas un skolēni ar datortehniku pilnībā būs nodrošināti vien 2025. gadā, bet jaunais saturs tiek ieviests jau tagad.
Aizņemoties Valsts kasē finansu līdzekļus, Ogres novada pašvaldība novada vidusskolām papildus jau iegadātajiem 320 datoriem, šogad vēl nopirkusi tādu pašu apjomu. Datori paredzēti 10. un 11. klašu skolēniem visās novada vidusskolās līdz ar jaunā izglītības satura ieviešanu. Šonedēļ uzsākta datoru izsniegšana skolām.
Kā stāsta Ikšķiles vidusskolas direktora vietniece Ilze Putene - Cīrule: “Daudz datoru vajadzīgs bija līdz šim. Skola ir mēģinājusi risināt tās iespējas, cik nu bija iespēja, bet, protams, ka tās ne tuvu nav pietiekošas un arī tas datoru nodrošinājums, ko mēs varējām iedot. Tās bija gan skolas planšetes un tādas nu, teiksim, ne tik ātras, kā mums to gribētos un kas neatbilst mūsdienu prasībām, jo tehnoloģijās viss tik strauji iet uz priekšu. Skolas datori principā jau ļoti ātri noveco.”
Kā ReTV Ziņām skaidro Ogres novada Izglītības pārvaldes vadītājs Igors Grigorjevs, ieviešot jauno kompetenču pieejās balstīto mācību saturu, datori bija jānodrošina Izglītības un zinātnes ministrijai, taču līdz šim saņemtais datortehnikas apjoms neesot pietiekošs, bet mācības skolām ir jānodrošina: “Valsts vārdos ir teikusi, ka vēlas iegādāties skolēnam, teju katram skolēnam datoru, bet darbos diemžēl mēs to vēl neredzam. Ir ieceres, plāni, memoranda, sadarbības ieceres, bet reāli datori līdz skolām, diemžēl, nav nonākuši, un pašvaldībai savukārt jau ir otrais gads, kad tā savām skolām datorus nodrošina.”
Turklāt pārvaldes vadītājs skaidro, ka ambīcija esot novada skolās mācību procesā gandrīz pilnībā atteikties no ierastajām mācību grāmatām, saturu arvien vairāk apgūstot digitālajā vidē: “Ja kāds man jautā, kāpēc tas vispār nepieciešams, tad es jautāju, nu kā tu pavadi dienu. Cik daudz tu strādā uz papīra un cik daudz īstenībā strādā datorā. Subjektīvs novērojums, bet es uz papīra strādāju ļoti maz, lielākā daļa tiešām nu jau ir ar datora palīdzību. Nākotne ir atnākusi jau tagad. Ja mēs skatāmies uz darbavietām, tad dators ir rīks, darbarīks, bez kura lielākoties cilvēki, kas strādā intelektuālu un bieži vien arī praktisku darbu, neiztiek.”
Tikmēr Suntažu vidusskolas direktors Mārtiņš Leja norāda: “Attālinātais mācību process mūs piespieda digitalizēties, visiem iemācīties daudz ko jaunu, ko varbūt es arī kā jauns cilvēks tiešām mācījos un mācu saviem skolotājiem. Taču šobrīd mēs esam pie tā pieraduši, un es domāju, robeža varbūt ir valoda, jo daudz kas ir angļu valodā, ļoti daudz materiālu pamācības angļu valodā un ir skolotāji, kuriem varbūt tā angļu valoda nav tā mīļākā valoda, kā mums, teiksim, mūsu jauniešiem, tā ir bišķiņ varbūt problēma.”
Par to, vai pašvaldība vēl plāno iepirkt datorus, pagaidām nav zināms, jo viss esot atkarīgs no ministrijas, vai un kādā apjomā skolām tiks nodrošināti datori. Šogad maijā tika parakstīts memorands “Dators ikvienam bērnam”, lai līdz 2025. gadam nodrošinātu mācību procesam piemērotu datoru katram skolēnam un skolotājam.
