Pagājušā gada nogalē negaidīti 41 vecumā mūžībā aizgāja Talsu novadā tik ļoti mīlētā diriģente Baiba Veismane-Rezonga. Līdz ar viņu gandrīz pazuda arī Talsu Valsts ģimnāzijas jauniešu un absolventu kora sapnis doties ceļā uz Dziesmu un deju svētkiem. Ar papildspēkiem no otras Latvijas malas viņiem tas būs izdevies. 

Pēdējo mēģinājumu pirms Dziesmu un deju svētkiem aizvada Talsu Valsts ģimnāzijas jauniešu un absolventu koris. Šajā pat zālē decembra noslēgumā koristi mūžības ceļā pavadīja savu diriģenti. Lai tomēr piepildītu viņas sapni par svētkiem, pēc vairākiem “nē” beigu beigās tomēr “jā” teica diriģente Laura Leontjeva tandēmā ar savu kolēģi, vokālo pedagoģi Elīnu Osi. “Gatavošanās Dziesmu svētkiem patiesībā palīdzēja sadziedēties tā pakāpeniski, lēnām, jo principā katros koncertos mēs bijām liela daļa, kas raudāja. Kas tiešām raudāja – kā nodziedājām, tā nogājām lejā, visi saķērāmies kodoliņā un raudājām. Iespējams, tā būs arī Dziesmu svētkos, nezinu,” saka Ieva Mālmeistere, kora dalībniece.

“Es nesaku, ka mēs esam tikuši tam pāri, bet mēs esam kaut kādā procesā, kas māca dzīvot tālāk,” norāda Singurs Zariņš, kora dalībnieks un vadītājs.

Koris tver katru mirkli, kad Talsos no Rīgas vai Saulkrastiem var ierasties viņu diriģente, un gatavi strādāt visas dienas garumā, dažreiz pat visu nedēļas nogali. “Neiesaku šādu sistēmu tāpēc, ka darbam ir jābūt regulāram, ļoti, ļoti sistemātiskam, ja tu vēlies rezultātu, bet ir apstākļi, kuros ir jāatrod iespējami labākais risinājums,” saka diriģente Laura Leontjeva.

Vokālā pedagoģe Elīna Ose: “Mums bija ļoti maz mēģinājumu, bet cilvēki bija gatavi, ļoti darbīgi, pretimnākoši, ar lielām darba spējām mājās darīt, ka kaut kā esam parāpušies tālāk uz priekšu, un man par to liels prieks.”

Koris atzīst, ka kopā dziedinās, taču reizē arī svin dzīvi. Viņiem mēģinājumi ir kas daudz vairāk nekā dziesmu apguve – tā ir atbildība viņu Baibiņas, iepriekšējās diriģentes priekšā. “Man šķiet, ka tieši, kad mums ir mēģinājumi, viņa nāk ar mums kopā. Nāk muzicēt, klausās, citam palīdz, citam uzliek roku uz pleca. Citreiz arī, kā es teicu, viņai raksturīgā poza – Baiba nodur galvu un klausās, vai viss ir pareizi –, un to kaut kādā ziņā var just,” saka Mikus Krastiņš, kora dalībnieks.

Ne tikai diriģente un vokālā pedagoģe mēro daudzus desmitus kilometru, lai nokļūtu mēģinājumos, bet brauc arī absolventi. 

Laura Leontjeva neuzskata, ka tieši viņai izdevies Talsu Valsts ģimnāzijas kori aizvest uz svētkiem. Tas paveikts visiem kopā – dziedinoties sāpēs un mērķtiecīgi piepildot sapni. Un pēdējā mēģinājumā viņa solīja saviem koristiem nākamajā sezonā atrast visforšāko turpinājumu.