Peldošās salas Gulbenē nebūs pirmās Latvijā – šobrīd jau trīs ir uzstādītas Māras dīķī Rīgā, plānots tās izveidot arī Cēsīs.
Gulbenes novada pašvaldības vecākā projektu vadītāja Elīna Strode: “Mēs jau ilgstoši pētām un meklējam veidus, kā Dzirnavu dīķi iekļaut ūdens attīrīšanas projektos, un šī ir viena no iespējām spert soli tuvāk, lai panāktu dīķa pilnīgu attīrīšanu. Lai gan šis ir salīdzinoši neliels projekts, tas ir zinātniski pamatots. Mēs ar prieku iesaistāmies šādos ūdens attīrīšanai veltītos projektos un ceram, ka šis būs solis tuvāk tam, lai nākotnē varētu attīrīt visu dīķi. Šis ir Eiropas Savienības programmas projekts “Biofloat”, kura mērķis ir veidot salas dīķos un citās ūdenstilpnēs, izpētot to ietekmi, lai noskaidrotu, vai šādas salas palīdz attīrīt ūdeni, veidot labvēlīgu vidi apkārtējo ekosistēmu attīstībai.”
Peldošā sala var tikt uzskatīta par pasīvu ūdens attīrīšanas rīku, jo tā nefiltrē aktīvi un nevāc piesārņojumu tiešā veidā – tā vienkārši dabiski iekļaujas apkārtējā vidē. Gulbenes Dzirnavu dīķa projektā viens no galvenajiem mērķiem ir arī nodrošināt, lai peldošā sala būtu ainaviski pievilcīga, tādējādi uzlabojot ne tikai ekoloģisko, bet arī vizuālo vidi.
Latvijas Hidroekoloģijas institūta vadošā pētniece Inta Dimante-Deimantoviča: “Šī peldošā sala aktīvi neko nefiltrē un nevāc, tā vienkārši iekļaujas dabiskajā vidē. Mūsu mērķis ir, lai sala būtu arī ainaviski pievilcīga. Īpaši Gulbenē vēlamies, lai tā būtu skaista, ziedoša, piesaistītu cilvēku uzmanību kā ainavas elements. Vienlaikus, pateicoties dažādām augu sugām, kas tiks iestādītas uz salas, tie absorbēs dažāda veida piesārņotājus.”
Jau pirms neilga laika Gulbenes novada pašvaldība ikvienu interesentu aicināja uz diskusiju par peldošās salas izveidi Dzirnavu dīķī Gulbenē.
Gulbenes novada pašvaldības vecākā projektu vadītāja Elīna Strode: “Protams, iedzīvotājiem ir jautājumi par to, kā šīs salas varētu palīdzēt uzlabot ūdens kvalitāti un cik liela būs to ietekme, jo ūdenstilpne ir salīdzinoši liela. Lai gan ar šīm salām mēs nevaram attīrīt visu ūdenstilpni, noteikti varam iegūt kādus pozitīvus rezultātus. Tas bija viens no galvenajiem jautājumiem. Tāpat notika diskusijas par salas novietojumu.”
Dimante-Deimantoviča: “Ja sākotnēji gribējām salu novietot šeit, tuvāk pie vecās alus darītavas, tad pēc vietējo iedzīvotāju viedokļa tai vajadzētu būt nedaudz tālāk pie mazdārziņiem. Divas vai trīs salas – to vēl skatīsimies laika gaitā, bet noteikti tās būs vairākas. Tāpat, piemēram, Rakverē, no kurienes mēs esam smēlušies ideju, pilsētas teritorijā arī ir izvietotas šādas salas. Šogad mēs jau čakli strādājām – esam izveidojuši prototipu, lai pārbaudītu, vai sala turas uz ūdens un cik stabila tā ir. Tika veikti fizikāli aprēķini, lai saprastu, cik dziļi sala iegrims, cik daudz augsnes un augu var uz tās izvietot, un tam visam ir jābūt pietiekami stabilam, lai noturētos vairākas sezonas pēc kārtas.”
Šī gada maijā Dzirnavu dīķī tika uzsākta paraugu ievākšana, kas ir būtiska, lai novērtētu ūdens kvalitāti, uzraudzītu ekoloģisko stāvokli, izvērtētu peldošās salas potenciālo ietekmi un izvēlētos piemērotākos risinājumus tās izveidei un uzturēšanai.
Zivju resursu eksperts Matīss Žagars: “Ekosistēma šeit nav būtiski mainījusies, joprojām atrodas ne pārāk labā stāvoklī. Mēs šeit bijām pirms pieciem vai četriem gadiem, un ūdenstilpne ir aizsērējusi ar nogulumiem.”
Nesen izmantota arī standarta metodika, kas nozīmē, ka dīķī tika izvietoti zinātniskie tīkli, lai noķertu gan mazas, gan lielas zivis. Tīklus atstāj pa nakti, un no rīta tos izņem, saskaita zivis, nomēra tās un paņem paraugus vecuma noteikšanai. Šī informācija palīdz novērtēt zivju populācijas stāvokli. Žagars: “No zivju populācijas viedokļa tur ir daudz līņu, kas ir raksturīgi apstākļiem, kur ir salīdzinoši maz skābekļa. Skābekļa trūkums rodas tāpēc, ka ūdens ir maz, bet veģetācijas daudz. Kad šie augi sadalās, skābeklis tiek izsmelts.”
Dimante-Deimantoviča: “To mēs arī redzam zinātniskajā zvejā – zivis ir, bet to ir maz, tās pašas ir maziņas. Līdz ar to mērķis būtu uzlabot apstākļus, lai ūdenī būtu vairāk skābekļa un mazāk augtu aļģes. Šobrīd jāsaka, ka ar vienu salu vien nepietiks. Kā jau minēju, tā ir pasīva attīrīšanas metode, un ar to vien šo problēmu nevar atrisināt. Viens no galvenajiem faktoriem ir notekūdeņi. Ir svarīgi ilgtermiņā gan paaugstināt sabiedrības izpratni par vides aizsardzību, gan arī nodrošināt, ka notekūdeņi nenonāk ūdenstilpnē, jo tie nes līdzi barības vielas, kas lielā mērā veicina ūdenstilpņu strauju aizaugšanu.”
Latvijas Hidroekoloģijas institūta vadošā pētniece minēja, ka cilvēki bieži jautā, kāds sabiedrībai ir labums no peldošajām salām. Dimante-Deimantoviča: “Tas veido tīrāku un veselīgāku vidi, kas ir kopīgais labums. Šajā projektā vēlamies pārbaudīt, cik efektīvi salas var noņemt dažādus piesārņotājus. Mums jāizlemj – salas vajadzētu veidot lielākas vai mazākas, un vai tās ir izvietotas pareizajās vietās. Laika gaitā varētu būt nepieciešams palielināt to skaitu, jo, piemēram, Rakverē ir daudz šādu salu, kas efektīvi darbojas. Mums arī jānoskaidro, vai augus labāk novākt pēc sezonas vai atstāt uz ilgāku laiku. Šos labumus mēs centīsimies izmērīt un izprast. Iedzīvotāji uzsver, ka šī ūdenstilpne ir ļoti centrāla viņu dzīvē, un viņi vēlas, lai tā sniegtu pēc iespējas vairāk ekosistēmas pakalpojumu, būtu skaista, kā arī piedāvātu atpūtas iespējas un iespēju makšķerēt.”
Šobrīd tiek veikti nepieciešamie darbi, lai sagatavotu tehniskās specifikācijas un aprakstītu galvenos konstrukcijas risinājumus. Pēc tam tiks organizēts iepirkums. Plānots, ka pavasarī salas jau varēs izvietot.