Valsts meža dienests informē, šobrīd egļu astoņzobu mizgrauža izlidošanas intensitāte ir ļoti augsta. To apliecina arī mežzinātnes institūta “Silava” monitoringa dati. Aktīva izlidošana šogad ir sākusies 20. aprīlī un slazdos noķerto vaboļu skaits, salīdzinot ar pagājušo gadu, ir divas reizes lielāks, bet maija vidū tas bija jau 10 reizes lielāks, nekā iepriekšējā gadā.
VMD Meža resursu pārvaldības departamenta direktore Solvita Mūrniece intervijā ar ReTV stāsta: “Šī ir tā situācija, ka šajā brīdī ir uzsākta svaigo egļu invadēšana, lai mizgrauzis varētu attīstīties. Viņš dēj olas kokos un šajā brīdī īpašniekam būtu ļoti būtiski apsekot vērtīgās egļu audzes un arī tās cirsmas, kurās saimnieciskā darbība tika apturēta dēļ ārkārtējas situācijas, lai konstatētu svaigi invadētos kokus un veiktu viņu izciršanu un izvešanu mēneša laikā no meža. Tas būtu ļoti svarīgi, lai varētu ierobežot mizgrauža izplatību.”
Ņemot vērā monitoringa datus un prognozes, šobrīd Valsts meža dienests svaigi invadētu koku ciršanai ir izsniedzis aptuveni 75 hektāru lielā platībā sanitārās vienlaidus cirtes. Apjoms noteikti palielināšoties, ņemot vērā, egļu astoņzobu mizgrauža attīstības ciklu: “Kad jūlija otrā pusē viņiem var attīstīties otra paaudze pie labvēlīgiem klimatiskiem apstākļiem, būtu nepieciešams šo te aprobežojumu saimnieciskās darbības veikšanai egļu audzēs turpināt līdz septembrim. Tas veicinātu izplatības ierobežošanu un tā darbība būtu efektīvāka.”
Monitoringa dati arī liecina, ka teritorijās, kurās nav izsludināta ārkārtējā situācija, piemēram, Ventspils, Talsu, Tukuma, Kuldīgas, Saldus, Jelgavas, Bauskas un citos novados, ir būtiski pieaudzis ķeramslazdos noķerto vaboļu skaits. Arī tāpēc meža nozares speciālisti uzskata, ka ārkārtējās situācijas ierobežojumi ir jāturpina.
VMD Meža resursu pārvaldības departamenta direktore komentē: “Meža nozare ir informēta par tādu nepieciešamību, jo jau tad, kad tika apspriests darba grupās jautājums par ārkārtējās situācijas izsludināšanu, tad bija runa par veģetācijas periodu, kas ilgtu tātad līdz šim te rudenim, kamēr notiek mizgrauža attīstība un bojājumu izdarīšana mežaudzēs, bet diemžēl šobrīd normatīvais regulējums paredz, ka ārkārtējo situāciju var izsludināt tikai uz trīs mēnešiem, kas tika arī izdarīts līdz 30.jūnijam.”
Kopumā meža īpašnieki izprotot situācijas nopietnību un saimnieciskā darbība egļu mežaudzēs ir būtiski samazinājusies. Pēc Meža valsts reģistra datiem, koku ciršana uz ārkārtējās situācijas periodu ir apturēta 12700 cirsmām, kas ir vairāk nekā 23690 ha.
