Daces Būmanes aizraušanās kopš bērnu dienām ir  zīmēšana. Viņa atceras, ka  zīmuļi vienmēr bijuši labākā dāvana. Mākslas stili, kuros izpausties, ir bijuši dažādi -  gan abstrakti, gan reālistiski darbi, savukārt šobrīd jau teju piecus gadus lielāko uzmanību pievērsuši ziedi. “Pirms tam es tikai krāju dažādas fotogrāfijas no dārza, no citiem dārziem, no izstādēm dabas muzejā, kur visādas skaistas gladiolu un īrisu šķirnes. Krāju, krāju, beigās sapratu, ka kaut kādā brīdī jāsāk realizēt. Bija sapnis, ka es varētu ziedus zīmēt. Tad lēnām sāku. Pats pirmais zīmējums bija ar orhidejām.”

Mājas kafejnīcu dienās Daces darbi pirmo reizi tika izstādīti plašākai publikai. “Man nekad nebija tādas izstādes bijušas. Tas bija tāds eksperiments. Es arī nekad nebiju ierāmējusi savus darbus. Bija tādi, kas tiešām komentēja, ka ļoti patīk, tad bija tādi, kas pārdomās iegrimuš. Bija, kas pat ar asarām acīs nāk klāt un saka, cik ļoti patīk. Dažādi cilvēki. Nekad agrāk nebiju piedzīvojusi tādas reakcijas no cilvēkiem.”

Lielākā daļa puķu nākušas tieši no mammas dārza, kur rīkotas māju kafejnīcu diena. Dace stāsta - zīmēšana ir labs atslēgšanās veids no ikdienas darba valsts iestādē.

Ir jau sastādīts saraksts ar puķēm, kuras zīmēt nākamās. Vispirms no bildes tiek pārzīmētas kontūras, tad pirmie slāņi - gleznoti ar akvareļiem, pēc tam nākamie - jau detalizētākie - ar zīmuļiem. Vēl pirms ķeršanās pie zīmēšanas ziedam tiek izpētīta katra detaļa. “Tas prasa kādas, nezinu, piecas, sešas reizes piesēsties pa divām, trim stundām. Tad parasti skatos uz to zīmējamo daļu,  mēģinu reproducēt. Tas ir tā nomierinoši.”

Dažās gleznās ievītas arī akrila krāsas. Kad septiņas dobes būs pabeigtas, Dace, iespējams, atgriezīsies pie abstraktās mākslas, apvienojot to ar ziediem. 

Māksliniece vēl piebilst -  jābūt gataviem arī strādāt un nav jābaidās no jauniem impulsiem.