ReTV komanda decembra sākumā devās uz Briseli, lai gūtu ieskatu Eiropas Komisijas un Eiropas Parlamenta darbībā un lēmumu pieņemšanas procesā. Vizītes laikā notika tikšanās ar trim Latvijas pārstāvjiem Eiropas Parlamentā – Ivaru Ijabu, Robertu Zīli un Reini Pozņaku. Deputāti dalījās savos viedokļos par aktuālākajiem jautājumiem Eiropas Savienībā un Latvijā. Reinis Pozņaks skaidroja, kādas ir Latvijas iespējas militārajā industrijā un kas ir noticis ar dronu koalīciju.
Vai Eiropas Savienība pietiekami pievērš uzmanību iedzīvotāju sociālo problēmu risināšanai?
Sociālā politika ir katras Eiropas Savienības dalībvalsts rūpe, un mūsu valsts šajā jomā pašlaik ir sliktākā pozīcijā nekā daudzas citas Eiropas Savienības dalībvalstis. Tomēr daudzas lietas, arī šajā jautājumā, varam darīt kopā ar mūsu sabiedrotajiem, piemēram, Lietuvu, Igauniju, Poliju un arī Somiju. Tās ir valstis, kur sociālās problēmas ir līdzīgas. Kā norādījusi pārstāve no Somijas, valstu pierobežā ir sarežģīti uzturēt dzīvi un civilizāciju. Līdz ar to, tā ir problēma arī Somijā, un mums šajā jautājumā ir sabiedrotie.
Eiropas Savienība aizsardzību ir izvirzījusi kā vienu no prioritātēm. Ko tas nozīmē, un vai šajā jomā ir gaidāmi kādi ātri lēmumi?
Nav lielas problēmas ar to, ka kāds būtu jāpārliecina, ka aizsardzība ir svarīga. Tādā ziņā parlaments ir diezgan vienots. Protams, ir daudzi, kas to uzskata par bezjēdzīgu, bet vairākums ir vienisprātis, ka aizsardzība ir jāstiprina un jāattīsta. Eiropas problēma ir ātrums, kādā tas notiek un kā tas tiek darīts. Tā ir lieta, kas jāmaina. Karš notiek jau 3 gadus, un nekas diži uz priekšu nav pakustējies. Šis parlaments šķiet krietni apņēmīgāks kaut ko darīt, paldies Dievam, beidzot ir apstiprināts arī Eiropas Komisijas sastāvs, tagad var sākt kustēties uz priekšu.
Ko tieši nozīmē “kustēties uz priekšu”?
Tas nozīmē beidzot apstiprināt visas stratēģijas un programmas par militārās industrijas stiprināšanu. Jebkurā gadījumā tas viss nenotiks rīt līdz pusdienas laikam vai pēc mēneša vai diviem. Runa ir par to, vai tagad mēs to spēsim izdarīt piecos gados, nevis 15, kā tas būtu bijis Eiropai ierastā ātrumā. Tas viss, protams, prasīs laiku, bet, ja mēs nesāksim kustēties šodien, tad arī pēc desmit gadiem nekas nebūs.
Arī Latvijā ir vērojami centieni attīstīt militāro industriju. Kā Jūs vērtējat mūsu iespējas Eiropā?
Mēs to varētu darīt vairāk. Problēma, ko sāk saprast arī Eiropā, ir tā, ka vairs nevar runāt par klasisko militāro industriju un parasto industriju. Eiropas militārās spējas lielā mērā būs atkarīgas no tā saucamās duālās industrijas. Piemēram, Ukrainā ļoti efektīvi izrādās lauksaimniecības droni. Viss būs atkarīgs no tā, cik ikdienas industrijas spēs pielāgoties militārās industrijas vajadzībām. Lai to izdarītu, ir jāmaina domāšana, arī privātajā finanšu sektorā, joprojām jebkas, ko tu ražo militārajiem mērķiem, tiek uzskatīts par tikai nedaudz labāku kā narkotikas, ieroči un cilvēktirdzniecība. Daudzi to aizvien uztver kā kaut ko toksisku. To var mainīt, tai skaitā ar dažādiem politiskiem instrumentiem. Piemēram, banku rīcībā pašlaik ir instrumenti, lai veicinātu zaļo kursu, līdzīgi risinājumi bankām varētu būt, lai motivētu bankas finansēt militāro vai šo duālo industriju.
Vai Latvija kā maza valsts militārajā industrijā ir pietiekami konkurētspējīga?
Protams, ka Latvija var būt spēcīgs spēlētājs. Es domāju, ka mēs esam talantīga tauta, tikai jādara. Mums ir jāizmanto mūsu labās attiecības ar Ukrainu un pieredze, kas ir tur militārajā jomā. Dāņi ir malači, ka investē Ukrainas militārajā industrijā. Es domāju, ka Ukraina pēc kara daudz ātrāk spēs izveidot un attīstīt savu militāro industriju nekā to spēs izdarīt Eiropa kopumā.
Eiropā pēdējos gados īpaši aktuāls ir bijis Zaļais kurss, vai tas netraucēs attīstīt militāro industriju?
Skaidrs, ka visu izdarīt nevarēsim. Zaļo kursu noteikti turpinās, bet es pieļauju, ka to nāksies pārskatīt, tieši intensitāti, kā viss tiek darīts. Es ceru, ka šeit Eiropā ir sapratuši, ka cilvēki to visu nenovērtē. Nav jau diskusiju par to, ka klimats un daba ir jāsaudzē, bet jautājums ir, kā to dara, ar kādiem instrumentiem. Tas tomēr būs jāregulē.
Vai Jūs zināt, kas notiek ar dronu koalīciju?
Man ir grūti uz to visu skatīties, jo neviens līdz galam saprotami nevar paskaidrot, kas tur ir vai nav, kas tur notiek vai nenotiek. Tas formāts varētu būt ļoti labs, kā sevišķi tāda maza valsts kā Latvija varētu piesaistīt resursus savai industrijai no Apvienotās Karalistes un citām stratēģisko partneru valstīm. Problēma ir tā, ka mēs no dronu koalīcijas zinām tikai tās nosaukumu. Kas notiek vai nenotiek, neviens nespēj atbildēt. Droni un pretgaisa aizsardzība šeit būs un ir viena no manām prioritātēm, šajā jomā pašlaik daudzas lietas attīstās, un varētu arī domāt, kā Latvijai par labu to visu vērst, ja vien Latvijā par šo jautājumu būtu ar ko runāt.
Foto: Lita Millere/LETA