“Sistēma pūst no galvas.” Aktualizē ārpusģimenes aprūpes pakalpojumu kvalitāti

Par noziedzniekiem nepiedzimst. Tā uzskata jūrmalnieki pēc slepkavības, kurā no vienaudža rokas bojā gāja trīspadsmitgadīgs zēns. Viņuprāt, ārpusģimenes aprūpes iestādē esošajiem bērniem un jauniešiem pašvaldība jau gadiem nenodrošina kvalitatīvu atbalstu, šāds iznākums esot tikai likumsakarīgs.

Pirms 13 dienām netālu no Slokas stacijas naktī tika nogalināts trīspadsmitgadīgs zēns, kura dzīvību izdzēsa viņa vienaudzis, kurš dzīvo Jūrmalas sociālās aprūpes un rehabilitācijas iestādē. Valsts policija turpina izmeklēšanu. Tikmēr slepkavības vietā gulst ziedi un svecītes, bet aktīvie jūrmalnieki uzskata, ka kārtotas tiek tikai formalitātes, bet problēma paliks neatrisināta. “Tas nekādā veidā nav vērsts uz policiju, uz tiesībsargājošiem orgāniem, bet ir jāsaprot, ka kāds noteikti ir atbildīgs pie tā, ka bērni naktī ir uz ielas, viņiem kabatās ir naži vai cita veida ieroči,” saka jūrmalniece, sociālā darbiniece Solvita Anna Gernere-Alaine.

“To jau mēs redzam, ka sistēma pūst no galvas. Pusaudži ir jūtīgi, skatās no vecākajiem. Arī mūsu sistēma ir galīgā nekārtībā. Tā ir dēmoniska. Audzinātāji un bērni baidās no dēmoniskās sistēmas, kalpo tai, nevis rīkojas pēc sirdsapziņas,” saka pedagogs, jūrmalnieks Jānis Gannoss.

Solvita Anna dažus gadus esot strādājusi šajā bērnu un jauniešu mājā. Viņasprāt, signāli par to, ka ārpusģimenes aprūpē esošajiem bērniem netiek sniegts pietiekami kvalitatīvs pakalpojums, jau esot bijuši sen. “Es neteiktu, ka tā ir norma, bet ir izveidojies nelāgs ieradums. Tieši izrietoši no tā, ka šis pakalpojums nav pietiekami kvalitatīvi veidots. Tas ir sākot no stuktūras, kāda ir piesaistīta. Viss tas struktūras modelis, citu pakalpojumu pieejamība. Tie paši mentori, psihoterapeiti, kas bērnam ir vajadzīgi no pirmās dienas.”

Kā ReTV skaidro Jūrmalas valstspilsētas Labklājības pārvaldes vadītāja Laima Grobiņa, šis modelis esot pietuvināts ģimeniskai videi. Veidojot šo iestādi, speciālista viedoklis bijis, ka pastāvīga psihologa amata vieta neesot vajadzīga. “Personāls dienas laikā ir uz astoņiem bērniem trīs pieauguši cilvēki. Sociālie audzinātāji un sociālais darbinieks. Tas ir nopietns nodrošinājums. Speciālisti, ja tādi ir nepieciešami, tai skaitā psihologs, ir, līdz ko sociālais darbinieks un bērns vienojas par to, pašvaldībai ir iepirkums un var šo speciālistu piesaistīt.”

“Ļoti sarežģīti jaunieši, par kuriem visas iestādes, visi dienesti zina, kuri tiek turēti vidē, kas nav viņiem piemērota. Kur ar viņiem strādā speciālisti, kas nav atbilstoši sagatavoti. Likumsakarīgi, ka notiek šādas situācijas. Iepērkot ārpakalpojumu – vienkārši psihologa konsultāciju stundas –, nav iespējams nodrošināt jēgpilnu terapiju šiem bērniem,” saka psihoterapeits Nils Sakss-Konstantinovs.

Ārpusģimenes bērnu aprūpes nodrošināšanai vienoti standarti pašreiz esot tikai par telpām, bet par speciālistiem katrs iestādes dibinātājs domā pats. Tagad gan pašvaldībā domas mainījušās, nākamajā Jūrmalas domes sēdē tikšot lemts par psihologa amata vietas izveidi, bet bērnu un jauniešu mājas vadītāja no amata – vismaz līdz kompetentu iestāžu izvērtējumam – netikšot atbrīvota, jo līdz šim sūdzības par vadības darbu neesot saņemtas.

Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības izpilddirektors Edgars Stobovs: “Ir bijuši dažādi zādzību gadījumi, ko viņi veikuši no veikaliem, bet ir jāsaprot, ka šie bērni ir izņemti no nelabvēlīgām ģimenēm un atrodas tādā kā mūsu uzraudzībā. Tajā pašā laikā man gribētos teikt, viņiem šobrīd ir nodrošināts viss. Maksimāli, ja mēs skatāmies izmaksas uz vienu bērnu nodrošinājumam, bet tajā pašā laikā šādi gadījumi notiek, no tā mēs nevaram būt pasargāti.”

Gan psihoterapeits Nils Sakss, gan Labklājības pārvaldē norāda, ka ģimeniskais modelis nav piemērots visiem ārpusģimenes aprūpē esošajiem bērniem.Tomēr tikai ar pašvaldības spēkiem nepietikšot, lai izveidotu dažādu līmeņu institūcijas.

Šobrīd Tieslietu ministrija esot izstrādājusi piedāvājumu terapeitiskai mājai, kurā bērni nokļūtu ar tiesas lēmumu un tajā būtu slēgta vide. Savs piedāvājums ir arī Labklājības ministrijai, kura atzīst, ka šādu pakalpojumu tiešām pietrūkstot.

Labklājības ministrijas Valsts sekretāra vietniece Diāna Jakaite: “Gribam attīstīt sociālās rehabilitācijas pakalpojumu jauniešiem, kuri ir veikuši vardarbību vai kaut kādus pārkāpumus, kur pagaidām sodāmība nav bijusi, pagaidām varbūt nav nepieciešama slēgtas vides rehabilitācija.”

Neatkarīgi no tā, vai socālās rehabilitācijas pakalpojums tiek sniegts slēgtā vidē, vai nē, tā kvalitāte ir atkarīga no satura, bet labu speciālistu šajā jomā joprojām trūkst.