Vairums Latvijas lielajās pilsētās ir jāmaksā par mājdzīvniekiem. Dzīvnieku uzturēšanas nodevu nosaka pašvaldības pašas. Pamatā iekasētā nauda tiek izlietota klaiņojošo dzīvnieku izķeršanai vai jaunas infrastruktūras izveidei dzīvniekiem un to uzturēšanai. Nodeva nav liela, vien daži eiro, tomēr reālais dzīvnieku skaits pilsētās atšķiras no kasē ienākušās naudas. Ventspilī nolemts no šīs nodevas atteikties.
Dzīvnieku skaits Latvijas pilsētās pieaug. Piemēram, pēc Lauksaimniecības datu centra statistikas, Jelgavā pēdējo piecu gadu laikā reģistrēto suņu skaits no trīs tūkstošiem sasniedzis jau vairāk nekā piecus, šobrīd katras pašvaldības ziņā ir kārtība, kā tiek atrisināta klaiņojošo dzīvnieku problēma un kādi ir noteikumi dzīvnieku turēšanai. Vairums Latvijas lielajās pilsētās pašvaldības iekasē ikgadējo nodevu par mājdzīvniekiem, bet katrā administratīvajā teritorijā noteikumi var atšķirties, piemēram, Rīgas pilsētā, ja dzīvnieks ir sterilizēts, tiek piemērota 50% atlaide, daudzviet saistošie noteikumi paredz no maksājuma atbrīvot invalīdus vai pensionārus, tomēr par savu kaķi vai suni, piemēram, Ventspilī, maksā labi ja puse īpašnieku, to apliecina ieņēmumi. PI “Ventspils Komunālā parvalde” direktora vietnieks Edgars Puriņš: “Ar gadiem bija izveidojusies situācija, ka bija zināms cilvēku loks, kas maksāja šo nodevu, un bija, protams, ļoti daudzi, kas nemaksāja. Naudas ziņā tas sastādīja no aptuveni 500 līdz 2000 eiro. Un tad šie izdevumi kļuva līdzvērtīgi ieņēmumiem.”
Vai par pilsētā dzīvojošo suni ir samaksāts, drīkst pajautāt pašvaldības policija, tāpēc dzīvnieku īpašniekiem izdala speciālus žetonus. Ventspilī konstatēts, ka šīs nodevas administrēšana izmaksā vairāk, kā tiek ieņemts pašvaldības kasē, tāpēc maksājums par ģimenes mīluli šogad ir atcelts.
Līdz šim Ventspilī par suņa turēšanu gadā bija jāmaksā 5,50 eiro, par kaķa turēšanu 1,40 eiro, bet no nodevas bija atbrīvoti tie, kas savu dzīvnieku neizlaiž ārpus īpašuma. Par šo naudu tika uzturēti trīs suņu pastaigu laukumi un 25 suņu ekskrementu urnas. Tomēr pēdējos gados ieņēmumi izdevumus nesedza. Puriņš: “Lai to nokontrolētu, bija nepieciešams pašvaldības policijai aktīvi strādāt, kontrolēt cilvēkus, kuri iet ar saviem suņiem pastaigāties pa pilsētas ielām. Apstādināt, prasīt dokumentus, pārbaudīt – ir vai nav samaksājuši. Varbūt bez tā varam iztikt.”
Ventspils apmeklētājiem jāievēro, ka suņu pastaigām ir liegums vairākos publiskos parkos un pludmalēs, savukārt bez kakla siksnas tos var izklaidēt speciālos bezmaksas suņu laukumos, tikai vienā suņiem draudzīgā pludmalē. Visā Latvijā dzīvniekiem ir jābūt apzīmētam ar mikročipu un reģistrētam Lauksaimniecības datu centrā.
