Šajās dienās svētceļnieku grupas sāk ceļu uz Aglonas baziliku, lai 14. un 15. augustā kopīgi atzīmētu Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētkus. Šogad gan svētceļnieku grupu, kas kājām mēros visu tālo ceļu, īpaši no Kurzemes un Zemgales, esot mazāk.

Parasti šajā laikā svētceļnieki ceļu uz Aglonu uzsāk arī no Bezvainīgās Jaunavas Marijas katedrāles, tomēr šogad katedrālē par to nekas neliecina. Kā stāsta priesteris Ilmārs Tolstovs, arī Kurzemē svētceļnieku grupas neesot pieteikušās, iemesli tam esot vairāki. “Pandēmija izdarīja savas korekcijas. Kādus divus gadus nevarēja iet svētceļojumā. Vai arī varēja, bet ar ierobežojumiem, un tajā laikā attīstījā reģionālie sanktuāriji. Kuldīgā ir Kurzemes svētvieta, un šogad Kurzeme iet šajā vienas dienas ceļā.”

Savukārt Zemgalē priesteris Andrejs Mediņš iedzīvinājis Skaistkalnes sanktuāriju, kas esot vēl senāka svētvieta, Zemgales katoļticīgie šogad devušies krietni īsākā svētceļojumā uz Skaistkalni, kur nedēļas nogalē notiks Kanepenes svētki. Savu ietekmi šogad atstājuši arī Dziesmu un deju svētki. Tas gan nenozīmējot, ka interese par svētkiem Aglonā būtu apsīkusi. “Šobrīd mēs pakāpeniski pārejam uz Camino Santjago ceļa principu, ka milzīgas reģistrācijas un skaitļi netiek fiksēti. Tas ir saistīts arī ar garīdzniekiem, jo ne visi grib atstāt savas draudzes uz tik ilgu laiku, jo – kurš tad kristīs, apbedīs, bet bez garīdznieka daudzi ticīgie nemaz negrib iet tādā grupā,” norāda priesteris Ilmārs Tolstovs, Salaspils Romas katoļu draudzes prāvests.

Arī mazo skolu slēgšana un lauku iztukšošanās zināmā mērā ietekmējot svētceļojumu, jo atrast naktsmājas esot aizvien grūtāk. Domājot par nākotni, priesteris pieļauj: līdzīgi kā Skaistkalnē, arī Aglonā svētki varētu tikt pārcelti uz kādu no augusta brīvdienām, lai ticīgie tajos varētu nokļūt neprasot darba devējam brīvdienas.