Puse no visas pasaules investīciju summām plūst enerģētikas virzienā, Latvijai esot visas iespējas, lai izmantojot sauli, jūru un vēju – kļūtu par ienesīgu atjaunojamās enerģijas biznesa partneri Eiropai. Kamēr sabiedrība vēl cenšas pierast pie domas, ka nākotnē Baltijas jūrā tiks realizēti atkrastes vēja parki, vēja ģeneratori griezīsies arī klajumos un mežos, tāpat zemienēs būs uzstādītas saules baterijas, uzņēmēji un investori gaida zaļo gaismu jaunajai nozarei, kas padarīšot Latviju turīgāku par līdzšinējiem mēģinājumiem pelnīt ar ražošanu vai lauksaimniecību. Par to nupat nozares pārstāvji, uzņēmēji sprieda biznesa forumā Ventspilī. Kā uzņemējdarbības atbalsta programma, izmantojot ārvalstu grantus, jau trešo reizi aizvadīts Kurzemes biznesa forums. Šoreiz kopīgi spriežot par Latvijas enerģētikas rītdienu: vēja parku attīstību un ūdeņraža ekonomikas iespējamajām ražotnēm. Biznesa forumam jautājumus ikviens varēja uzdot iepriekš gan reģistrējoties, gan tiešsaistē. AS “Augstsprieguma tīkls’’ valdes loceklis Arnis Daugulis: “2025. gada sākums mums ir tas brīdis, kad atslēdzamies no Krievijas un Baltkrievijas energosistēmas. Šobrīd joprojām strādājam sinhroni ar šīm valstīm, respektīvi, esam vienā elektrotīklā.”
Vai zaļā energija stiprinās Latvijas enerģētisko drošību un veicinās Latvijas novadu ekonomisko attīstību, domas dalās, daļa sabiedrības ir kategoriski pret vēja parku intensīvu un nepārdomātu būvniecību, kam jāsākas jau nākamajā gadā, daļa uzskata, ka tieši šobrīd top Latvijas enerģetikas rītdiena.
Dienvidkurzemes novada Kurzemes plānošanas reģiona pārstāvis Aivars Priedols: “Ņemot vēra to Grobiņas pieredzi, kad mums jau katrs, kas brauc mājās un ierauga, ka propelleris griežas, – tad ir māju sajūta! Pierod cilvēki.”
Vēja enerģijas asociācijas pārstāvis Gatis Galviņš: “Šis arī ir tas izaugsmes virziens, kur Kurzemei kā reģionam būtu jāskatās un jāiet. Ja Arābu Emirātos atklāj naftu, tad Kurzeme varētu būt zaļās enerģijas Arābu Emirāti nākotnē.”
Kurzmes biznesa foruma uzrunās izskanēja konkrēts termiņš: 2025. gadam ir jākļūst par jaunu stratēģisku sākumu atjaunojamās enerģijas nozarei Latvijā. Jau šobrīd kaimiņvalstis mums aizsteigušās priekšā, veicot izmaiņas likumdošanā un izstrādājot stratēģiju enerģetiskajai neatkarībai.Ventspils novada domes priekšsēdētāja vietnieks Andis Zariņš: “Kāpēc mēs esam iepalikuši? Mums jāskatās tītri vēsturiski atpakaļ. Mums ir lielās hidroelektrostacijas, kas Eiropā jau skaitās, ka mēs esam zaļi. Ka zaļā enerģetika jau mums ir. Bet tas ir uz hidroresursiem, kas ir būvēti 70. gados, pat Ķeguma HES būvēts Latvijas laikā, bet Lietuvā, Igaunijā – viņiem šādas situācijas nav, viņi ir progresējuši.”
Arī Ventspils un Liepājas ostas ir nodefinējušas, ka kravu krituma apstākļos tās ir gatavas jaunai identitātei, atsakoties no fosilās enerģijas kravām un aicinot investēt zaļajā enerģijā.
Ventspils brīvostas pārvaldes Atjaunīgās enerģijas klastera attīstītājs Kaspars Liepiņš: “Šis gads ir sācies jau ar projektu pieteikumiem, ar idejām. Mums ir ļoti daudz sarunas ar potenciālajiem attīstītājiem, kas grib iedibināt šeit ražotnes. Kas skatās šeit uz vērtību ķēdi, uz veidu, kā viņu saražotā enerģija varētu šeit tikt uzglabāta, uzkrāta, tālāk piegādāta eksporta un noieta tirgiem.”
Šobrīd piecās vietās Latvijā ir ieradītas zemes vēja parku būvniecībai, šie projekti atrodas dažādās izvērtēšanas stadijās. Baltijas jūras gultne atzīta par labu vēja turbīnu būvniecībai jūrā, arī zaļā amonjaka un zaļā ūdeņraža ražošanai vērtēšanas stadijā ir vairāki investīciju projekti. Šis ir laiks, kad tiek meklēti visperspektīvākie starpsavienojumi ar Ziemeļvalstīm, Vāciju un Poliju, lai izveidotu koridorus enerģijas novirzīšanai tālāk. AS “Augstsprieguma tīkls’’ valdes loceklis Arnis Daugulis: “Mēs jau šobrīd redzam, ka ir vesela virkne ar attīstītājiem, kuri veic ietekmes uz vidi novērtējumu. Tieši Kurzemes novadā daudz tādu ir. Bet ne tikai par vēju mēs runājam. Mēs runājam arī par saules projektiem, mēs runājam arī par bateriju projektiem, Kurzemē, es redzu, ka ir arī aktivitāte “Power twix’’ tehnoloģijās: zaļā ūdeņraža ražošana, zaļā amonjaka ražošana.”
Forumā izskanēja, ka nozarei būs vajadzīgs arī cilvēku resurss, tās būšot labi apmaksātas darba vietas, kas kā rāda prakse citviet pasaulē, ļaus šajā industrijā strādāt arī mazkvalificētākam darbaspēkam.
