Pagājušajā nedēļā astmas lēkmi piedzīvoja Ilona Kušnere. Sieviete uzsver, ka elpas trūkumu viņa izjūtot ik reizi, kad ilgāks laiks jāpavada sejas maskā, bet nesen iepirkšanās viņai beigusies ar krasu veselības stāvokļa pasliktināšanos, rezultātā viņa nokritusi uz grīdas pie kasēm. Viņa sagaidīja mediķus un saņēma nepieciešamo palīdzību, bet aizmirst notikušo tik ātri nevar.
“Šī man, starp citu, bija otrā reize šajā Maximā. Pirmā reize bija, kad es pati spēju iziet līdz durvīm, līdz svaigam gaisam, un es saļimu pie tās netīrās miskastes. Un sēdēju. Un man cilvēki no ielas, no mašīnām skrēja palīdzēt,” saka Ilona Kušnere.
Mutes un deguna aizsegus publiskās vietās drīkst nelietot tikai bērni līdz septiņu gadu vecumam, personas ar acīmredzamiem kustību traucējumiem vai psihiskās veselības traucējumiem. Astmas slimnieki nav šajā sarakstā.
Ilona Kušnere pauž: “Mana sāpe ir tā, ka, ja Ministru kabineta noteikumi uzliek man par pienākumu nēsāt masku un šie Ministru kabineta noteikumi pieņemti ar mērķi aizsargāt iedzīvotāju veselību un dzīvību, tad es saprotu, ka arī mana veselība un dzīvība būtu jāaizsargā. Bet, ja nav alternatīvas un ja tas apdraud manu dzīvību, tad es masku nelikšu. Jūs mani atvainojiet. Es izvēlēšos dzīvot, nevis nomirt pie kases uz grīdas.”
Mediķu vidū gan nerodam apstiprinājumu tam, ka sejas maskas lietošana varētu negatīvi ietekmēt astmas pacienta veselību vai pat izraisīt lēkmi. Speciālisti uzsver, ka elpas trūkuma iemesls, visticamāk, ir nepietiekama astmas kontrole.
RAKUS klīniskā centra “Gaiļezers” pneimonoloģe Madara Tirzīte saka: “Tas nozīmē, ka astma nav labi kontrolēta un pie tā vainojama būs nevis sejas maska, bet pacienta astma. Kā tas ir pierādīts gan zinātniskos pētījumos, gan mūsu pašu Latvijā medijos, sejas masku lietošana skābekļa piesātinājumu asinīs nemazina, arī tad, ja tiek liktas divas vai trīs sejas maskas.”
Veselības ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītājs Oskars Šneiders uzskata: “Varētu būt jautājums par to, cik konkrētā maska šim cilvēkam varētu būt piemērota. Varbūt tā ir pārāk blīva”, un tas ir iemesls, kādēļ ir apgrūtināta elpošana. Vai, iespējams, ir ar noteiktu terapiju veikt noteiktus veselības stāvokļa uzlabojumus. Patiesībā nav maska pie vainas, bet varbūt jāārstē pamatslimība.”
Gan Veselības ministrijas pārstāvji, gan mediķi uzsver, ka par veselības stāvokli astmas pacientiem ir regulāri jākonsultējas ar savu ārstu, bet sejas maskas ir jālieto, jo astmas slimnieki ir Covid-19 riska grupā. Vīrusa izplatības dēļ arī valsts līmenī nav plānots atļaut maskas nelietot vēl kādām iedzīvotāju grupām.
Jēkabpils reģionālās slimnīcas pulmonoloģe Inese Vīksne saka: “Ikdienā redzot smagās Covid-19 vīrusa infekcijas plaušu komplikācijas, kad bojāti ir līdz pat 85 procentiem plaušu audu, atkrīt šis jautājums – nēsāt vai nenēsāt masku.”
Ja tomēr pacientam ir sajūta, ka elpas trūkumu rada sejas maska, speciālisti iesaka to pārbaudīt ar pulsa oksimetra mērījumu palīdzību. Fiksējot skābekļa piesātinājuma līmeni asinīs, pirms maskas uzlikšanas un kādu laiku pēc maskas uzlikšanas, var novērtēt, vai veselības stāvokli tiešām ietekmē sejas maska, tomēr ārsti šo teoriju uzskata par maz ticamu.
