Ozoliem šis ir grūts gads, saka speciālisti. Pavasara sala dēļ ne viens vien ozols šobrīd ir bez lapām. Trauksmi sociālajos tīklos cēluši arī dabas pētnieki un entuziasti, ka nokaltis ainaviskais un dižais Mundigu upurozols. Daudzo gadsimtu laikā tas ir cietis no trupes, lielās rievas kāds savulaik centies aizpildīt ar celtniecības putām, bet vai ozols ir beidzis savu dzīvi, vēl pāragri spriest.

Vietnē VisitTalsi par Mundigu upurozolu ir teikts, ka tas ir izcili ainavisks. Ar blīvu lapotni un savdabīgām virszemes sakņu ķepām. Pienākot klāt, mēs redzam, ka sakņu ķepas ir, bet blīvās lapotnes vietā ir kaili zari. Līkumu līkumiem sastinguši.

Mundigu upurozola apkārtmērs ir vairāk nekā 7 m 80 centimetru, valsts aizsargājamo dabas pieminekļu sarakstā tas iekļauts jau 1977. gadā. Pirms 15 gadiem izdotajā grāmatā “100 dižākie un svētākie” tās autors Guntis Eniņš par šo koku jau norādījis, ka varenā ozola veselības stāvoklis no sākotnēji ļoti labā ir arvien pasliktinājies. To apstiprina arī dabas entuziasts Atis Klušs, kurš sekojis līdzi ozola dzīvei. Jau 2010. gadā tas vairs nebija tāds, kā grāmatas fotogrāfijā. 

Atis Klušs, runājot par to, kādi varētu būt nokalšanas iemesli, teic: “60. gados pie Mundigu jeb Villu ezera, kura malā atrodas ozols, notikusi plaša būvniecība, Atmodas laikā par šo ezeru bieži tika runāts kā par vispiesārņotāko Talsu pusē, tur pat nebija ieteicams peldēties un citādi izmantot ūdeni, piesārņojums ir nācis no gruntsūdeņiem, un kā ticamākie vaininieki tika minēti tuvumā esošās fermas un izgāztuve. Trupi dendrologi jau pieminējuši 1993. gadā.”

Apskatot ozolu, Valsts meža dienesta vecākais eksperts Oskars Zaļkalns saka – ir trupe, lielākā daļa koka ir nokaltusi, bet – cerības vēl ir, jo vienā no atzariem redzamas dzīvības pazīmes. Tas, iespējams, nav salapojis pavasara sala dēļ. Ja tā, tad lapas varētu raisīties jūlijā vai nākamgad. Zaļkalns norāda, ka diezgan pasmagi šogad cieta ozoli. Šajās vēlajās pavasara salnās, kas bija maija beigās, salā. Ļoti daudziem Latvijā jaunās lapiņas plaukstošiem ozoliem apsala. Nobira arī ziedi. 

Šobrīd Latvijā ir reģistrēti 14 300 dižkoku, no tiem – 5505 ozoli. Dabas aizsardzības pārvaldē norāda, ka nelabvēlīgās ietekmes sekas uz koka kļūst redzamas tikai pēc vairākiem gadiem, pat gadu desmitiem. Dižkoki tiek apsekoti, bet lielākoties tie, par kuriem saņemta kāda informācija vai dižkoku kandidāti. Līdz 1. jūnijam šogad Kurzemē apsekoti 119 koki. Pēc mūsu intereses par Mundigu upurozolu, arī to apsekos tuvākajā laikā. 

DAP Kurzemes reģionālās administrācijas direktore Dace Sāmīte stāsta: “Pirmām kārtām šeit vēl jāskatās, vai tiešām viņš ir pilnībā zaudējis augt spēju. Vēl jāpaseko nākamos gadus, bet pat tad, ja viņš šajā brīdī būtu nokaltis, viņu nocirst tāpat nevar. Viņš tomēr ir saistās arī ar kādu no kultūrvēsturiska vērtība”

Ja arī ozols vairs neplauks, tas kļūs par mājvietu dažādiem kukaiņiem, pat aizsargājamām sugām.