Latvija ir pirmajā vietā Eiropā noslīkušo skaita ziņā. Tas nemainās jau gadiem. Tādēļ peldēšana ir viena no prasmēm, kuras nepieciešams apgūt katram.
Taču peldēšana ir arī sporta veids, kas lieliski palīdz uzlabot veselību. Ik gadu sporta skolas uzņem jaunus audzēkņus, sākot no septiņu gadu vecuma. Vecāki arī labprāt izmanto iespēju, ka bērns apgūst peldēšanas pamatus zinoša trenera uzraudzībā.
Var jau teikt, ka lielai daļai jauniešu piedalīšanās treniņos un sacensībās ir lieliska laika pavadīšana, kopā ar vienaudžiem no savas komandas, kā arī, iepazīstot konkurentus no citām peldēšanas komandām. Taču, kas notiek brīdī, kad bērns, kurš septiņu gadu vecumā ir atvēris peldbaseina durvis, izaug un absolvē sporta skolu?
Loģiski, ka daļa jauniešu, kuriem dažādu iemeslu dēļ sasniegumi nav bijuši tik labi kā cerēts, savas gaitas peldēšanā neturpina. Saprotams lēmums, jo ne visiem ir lemts kļūt par sporta meistariem un starptautisku sacensību dalībniekiem.
Savukārt sportisti, kuri ir guvuši labus sasniegumus, izcīnījuši tiesības Latviju pārstāvēt lielākās un mazākās sacensībās ārzemēs, apsvērs iespēju palikt peldēšanā ar cerību, ka kādu dienu sagaidīs savu iespēju startēt Pasaules lielākajā sporta forumā – Olimpiskajās spēlēs. Šeit tad arī rodas jautājums – vai Latvijā pastāv peldēšana jauniešiem pēc sporta skolas beigšanas?
No vienas puses, jā, jo peldbaseins ir pieejams daudzās Latvijas pilsētās. Atliek izvēlēties sev ērtāko laiku un doties uz peldbaseinu, lai aizvadītu treniņu. Taču šeit viss vairs nav tik vienkārši. Darba dienās, sākot no pēcpusdienas, iespējams arī brīvdienās, baseina celiņus būs aizņēmuši sporta skolas peldētāji, kas ir visai loģiski, jo skolnieki trenēties var pēc stundām. Paralēli var tikt noslogoti arī atlikušie brīvie celiņi ar dažādām nodarbībām pieaugušajiem.
Nevar neņemt vērā faktu, ja jaunietis pēc vidusskolas turpina izglītoties augstskolā Latvijā, viņam ir jāprot veltīt laiku mācībām, aizvadīt treniņu un kvalitatīvi atjaunoties, kas ir svarīgs faktors, lai gūtu panākumus sportā. Turklāt šis ir vecums, kad jau tiek sagaidīti rezultāti. Tos sagaida sportists, treneris, kā arī federācijas vadība, kura nevēlas zaudēt talantīgākos sportistus.
Otrs variants – doties studēt uz ārvalstīm, kur nodrošināti sakārtotāki treniņu apstākļi un studijas ir vieglāk apvienot ar treniņiem, nekā tas ir šeit. Šeit gan lielu lomu spēlē finansiālā rocība. Jo skaidrs ir tas, ka pa velti šāda opcija nenāks. Tie kuri seko līdzi peldēšanai, atcerēsies Lietuvas peldētāju Rūtu Meilutīti, kura 15 gadu vecumā kļuva par olimpisko čempioni. Daži viņu uzskata par brīnumbērnu, taču peldēšanas aprindās ir viedoklis, ka šajā gadījumā lielu lomu nospēlēja tēva nauda. Līdz 11 gadu vecumam sportiste trenējās Lietuvā, bet pēc tam tētis aizveda viņu uz Lielbritāniju mācīties speciālā peldētāju skolā, kur maksa ir 30 000 eiro gadā.
Tātad iespējas doties uz ārzemēm studēt un turpināt nopietnus treniņus peldēšanā ir. Taču pilnīgi skaidrs ir tas, ka ne visām ģimenēm ir tādi ienākumi, lai varētu finansiāli palīdzēt savām atvasēm piepildīt viņu sapni par profesionālās karjeras turpinājumu pēc vidusskolas beigšanas. Jāņem vērā arī tas, ja gadījumā ir iespēja doties uz ārvalstīm un sekmīgi mācības apvienot ar treniņiem, ne katram tas derēs. Lielākoties studentu vecumā tiek pieprasīti augstvērtīgi rezultāti. Respektīvi, lai cik talantīgs un perspektīvs ir sportists, gadās, ka dažādu iemeslu dēļ neizdodas parādīt rezultātus studentu sacensībās, tad var nākties atmest sapni par peldētāja karjeru.
Peldēšanas sakarā ir arī pozitīvs piemērs – Daniils Bobrovs. Studējis RTU un piedalījies Olimpiskajās spēlēs Tokijā. Tātad piemērs, ka paliekot Latvijā, ir iespējams īstenot sapni. Šobrīd sportists, kurš ir dzimis 1997. gadā, ir Latvijas izlases sastāvā. Sportists nepilnu 26 gadu vecumā, ir otrs vecākais izlases dalībnieks. Šajā izlases modelī vecāks ir vien Ģirts Feldbergs, kurš šogad nosvinēja trīsdesmito dzimšanas dienu. Interesants fakts – jau šobrīd abi minētie peldētāji var spēkoties arī veterānu sacensībās.
Ja palūkojamies statistikā, no nesen aizvadītā Latvijas čempionāta, īsajā baseinā (25m), varam redzēt, ka augstvērtīgākos rezultātus pārsvarā ir uzrādījuši sportisti, kuri ir dzimuši pēc 2000. gada. Ja neņem vērā Ievu Maļuku, kura mācības turpina ASV, tad lielākā daļa mācās vidusskolas pēdējās klasēs.
Nenoliedzami, sacensībās ir piedalījušies peldētāji, kuri ir vecāki. Vadoties pēc FINA( starptautiskās peldēšanas federācijas) punktu tabulas, arī šie sportisti ir spējuši uzrādīt rezultātus, kas viņus ierindo labāko desmit dalībnieku skaitā konkrētajās sacensībās. Tomēr, īpaši šajā sarakstā, dominē atlēti, kuri ir dzimuši pēc 2000. gada.
Šajā Latvijas čempionātā piedalījās arī Andrejs Dūda. Sportists, kurš ir īstenojis sapni par Olimpiskajām spēlēm (2004. gadā Atēnās un 2008. gadā Pekinā). Šobrīd peldēšana Andrejam vairāk ir vaļasprieks. Šogad viņš svinēs 43 dzimšanas dienu. Tomēr tas nav bijis šķērslis, lai konkurencē ar krietni jaunākiem peldētājiem, veiksmīgi cīnītos un iegūtu zelta medaļu 50metru tauriņstilā, kā arī uzstādītu jaunu sacensību rekordu šajā distancē. Turklāt otrās vietas īpašnieku Andrejs apsteidza par vairāk nekā pussekundi. Te gan jāpiebilst, ka pērn Andrejs Dūda, pārstāvot savu klubu “Mitau Swim”, 50m tauriņstilā finišu sasniedza pēc 24.32 sekundēm, tādējādi vairāk nekā par pusotru sekundi apsteidzot tuvākos konkurentus, kā arī sasniedzot jaunu Eiropas un pasaules rekordu savā vecuma grupā. Tātad nav brīnums, ka arī Latvijā šajā distancē konkurenti Andrejam nav daudz.
Var teikt, ka jaunajiem peldētājiem acu priekšā ir paraugi, ka ar smagu darbu, var īstenot savus mērķus sportā. Ja ir kārtīga motivācija un finanses atļauj, var doties izglītoties un karjeru turpināt ārvalstīs. Taču tam vajadzētu būt labi pārdomātam lēmumam un pirms došanās nepieciešams apsvērt visus ieguvumus un riskus. Mūsu valsts peldētāju sasniegumi apliecina, ka ir iespēja sevi pierādīt starptautiskā līmenī, pēc vidusskolas beigšanas paliekot Latvijā.
Foto: Freepik; ilustratīvs
