Valmieras teātra pagaidu mājvietā “Kurtuvē” pirmizrādi piedzīvojis iestudējums “Valmieras puikas”. Tā ir režisora Jāņa Znotiņa veidota izrāde pēc Pāvila Rozīša romāna motīviem. Šajā darbā režisors kopā ar radošo komandu atklāj savu redzējumu par revolūcijas laika izjūtām gan no vīriešu, gan sieviešu puses. Tāpat akcentētas arī citas mūsdienu sabiedrībā aktuālas tēmas. 

Izrāde “Valmieras puikas” vēsta par notikumiem pirms vairāk nekā simt gadiem, kad vietās, kur vienkopus pulcējās jauni un karsti prāti, dzimst idejas par revolūciju. Tāda vieta ir arī Oša privātā zēnu proģimnāzija Valmierā, kur ierodas jauna skolotāja Rita Grava – viņas tēlā iejūtas aktrise Klinta Reinholde. “Jauna skolotāja, 25 gadi, brīva sieviete. Viņa patiesībā vienkārši grib mīlestību, grib kādu cilvēku blakus, bet dzīve piespēlē dažādas citādas revolūcijas gan sevī, gan tajā, kur viņa iesaistās tālāk,” stāsta Reinholde.

Režisors Jānis Znotiņš saka, ka Rozīša “Valmieras puikas” ir darbs, kuru viņš vēlējies iestudēt, kopš pirmo reizi pats ieradies Valmierā. Nu kopā ar lielisku jauno aktieru ansambli tas ir izdevies. “Mēs atdūrāmies pret tādiem pretstatiem kā vīrietis un sieviete, tāpat revolūcija, karš, miers, mīlestība, mīlēts, nemīlēts. Šie jautājumi mums likās svarīgi akcentējami.”

Režisors Jānis Znotiņš iestudējumu veidojis kopā ar dramaturģi Anci Muižnieci. Znotiņš uzsver, ka izrādē atklāj ne tikai vīriešu izjūtas revolūcijas laikā, bet arī sieviešu lomu šajā notikumā. "Sabiedrība nevēlas runāt par vēsturiski neērtiem latviešiem. Tas vienmēr ir sāpīgs jautājums. Jo skaidrs, ka mēs visi gribam runāt tikai par labajiem. Bet par to, kā cilvēki jutās, kā sieviete jutās sabiedrībā, 1905. gads ir ļoti spilgts. Tas ir laiks, kad vispār sieviete sāka izcīnīt kādas savas tiesības, pirmās divas izrādes. Notikumi, kas šobrīd notiek Latvijā, ir diezgan liels jautājums, vai sievietes vieta sabiedrībā ir stingri mainījusies.”

Izrādes varoņu emocijas paspilgtina Riharda Zelezņeva mūzikālais noformējums un horeogrāfes Agates Bankavas iestudētās kustības. Viņa stāsta: “Revolūcija politiskā kontekstā, gan arī ķemeniskums privātā konktekstā, it īpaši ņemot vērā pēdējā laika ziņas. Acīmredzot tā ir lieta, par ko mums vajag runāt skaļi un vairāk. Mums katram ir ķermenis, katram savas vajadzības, bet ir robežas, kuras nevajag pārkāpt.”

Radošā komanda mudina skatītājus uz izrādi nākt māksimāli atvērtiem, apzinoties, ka šis iestudējums nav Rozīša romāna ekranizējums. Valmieras teātra aktrise Klinta Reinholde: “Tēma jau nav pazudusi, tēma, kas grāmatā, nav pazudusi. Tā ir jaunā formā. Varbūt izmainītām detaļām, nedaudz izmainītām attiecībām, bet pats galvenais ir atstāts. Ir atstāta revolūcija, ir iekšējā un ārējā revalūcija. Es ieteiktu darīt otrādi – noskatīties izrādi un tad izlasīt grāmatu. Tad padomā, vai patiesībā tā jau tur nav.”

Izrādes scenogrāfiju radījusi Pamela Butāne, kostīmu māksliniece Ilze Vītoliņa, savukārt gaismu mākslinieks Niks Cipruss.