Ar video, kurā redzama lapsu ģimenīte, ko iemūžinājuši savos viedtālruņos, pēdējās dienās savā starpā un sociālajos medijos dalās daudzi valmierieši. Šur tur klīstam kāda vientuļniece lapsa pilsētvidē gan jau manīta arī iepriekš, taču tā, ka tuvumā var apskatīt arī lapsas kucēnus, tā nav gadījies, stāsta divas valmierietes.
Valmieriete Nora Urbāne sala, ka nedēļas nogalē esot pastaigājusies un pamanījusi, ka cilvēki stāv un skatās uz dīķīti – tur skraidījušas daudz, mazas lapsiņas. Esot bijis satraucoši, ka tas ir tik tuvu pilsētai. Viņa arī piebilst, ka lapsas nebaidoties no cilvēkiem.
Lai arī ir interesanti paskatīties, kā mazie lapsēni bezbailīgi, bet brīžiem arī piesardzīgi ļaujas rotaļām turpat līdzās cilvēkiem un nejūtas traucēti, ka viņus vēro, tomēr pārņem arī neliels satraukums un neziņa, vai un kā reaģēt. Savu dzīves vietu lapsu ģimene radusi blakus privātmāju rajonam, un pieaugusī lapsa jau viesojusies arī māju pagalmos. Svetlana Tomsone, valmieriete, domā, vai lapsas nemedīs vistas un mājdzīvniekus.
Vai tas ir noticis pēdējo dienu laikā, bet arī Latvijā zināmais mūziķis Gacho jeb Gatis Irbe, iespējams, bijis Valmierā un arī dalījies ar video, kurā redzams, kā lapsa no privātmāju puses uz savas mājvietu zobos nes vistu.
Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Ziemeļvidzemes pārvaldes vadītājs Mārcis Ulmanis piebilst, ka cilvēkiem ir jāpieņem tas, ka meža dzīvnieki mēdz ienākt pilsētvidē. Tā ir visas attīstītās pasaules tendence. Ir jāsaprot, ka cilvēks jau pats rada meža dzīvniekiem tādus apstākļus - gan ar dažāda veida saimniecisko darbību, būtībā izspiežot viņus no savas dabiskās dzīves vides, gan ar visai vieglu pieeju barībai.
PVD Ziemeļvidzemes pārvaldes vadītājs Mārcis Ulmanis saka, ka lauksaimniecība esot diezgan intensīva pilsētām apkārt. Pamatbarību savvaļā uz tīrumiem nevarot atrast, tādēļ tas nav nekas unikāls, ka, piemēram, lāči nāk uz apdzīvotām vietām ēst, jo esot sapratuši, ka tā esot vienkāršāk viņiem izdzīvot.
Lapsa pamatā ēdot visu - pauž PVD pārstāvis. Viņa ir gaļēdājs. Pamatbarība – mazie graudzēji, putniņi. Tas, ka tiek nočiepta vista, tā neesot pamatbarība, bet gan tas, ko viegli varot dabūt. Meža dzīvniekus var pievilināt arī suņiem un kaķiem atstātā barība, kā arī atkritumos izmestā pārtika.
PVD ik pa laikam saņem iedzīvotāju zvanus, ka redzējuši pilsētā meža dzīvniekus un par lapsām satraucas, ka var būt slimas ar trakumsērgu. Mārcis Ulmanis vēl piebilst - Latvijā vismaz pēdējos desmit gadus savvaļas dzīvniekiem nav konstatēta trakumsērga, taču tas nenozīmē, ka nevajadzētu uzmanīties. Laikus jādomā arī par savu mājdzīvnieku vakcināciju, bet ne tikai - nevajadzētu arī pieļaut, ka viņi brīvi klīst apkārt un var nonākt kontaktā ar meža dzīvnieku.
Kas notiks, kad lapsēni izaugs, vai radīs kādas nepatīkamas situācijas vai apdraudējumu, par to pāragri spriest. Tas ir komplicēts jautājums - vēl piebilst Mārcis Ulmanis. Svarīgi, lai cilvēki paši viņas netraucētu un viņām netuvotos.
Foto: Emvats Mosakovskis
