Atkal. Atkal vienā no aitu audzēšanas saimniecībām ir paviesojušies vilki, aiz sevis atstājot saplosītus dzīvniekus. Šoreiz tas ir Kuldīgas novada Nīkrāces pagasts. Lai arī ir panākts, ka aitkopji varēs piesaistīt līdzekļus preventīviem pasākumiem, piemēram, žogu izbūvei, atbalsts nozarei joprojām ir nepietiekams. Cietušajā saimniecībā atzīst – ir jāpārskata arī nomedījamo vilku limits sezonā. Brīdinām, ka sižetā būs kadri ar nokostajiem dzīvniekiem. Turpina Ieva Benefelde no Skrundas televīzijas.
Jau ienākot aplokā, Zinaīda sapratusi, ka kaut kas nav labi, aitas bijušas ļoti satrauktas, tad pamazām atklājusies posta aina – nokostas septiņas aitas, bet sešas ievainotas. Šai Nīkrāces pagastā esošajā bioloģiskajā saimniecībā ir vairāk nekā 40 aitu mammu, bet kopā ap 70 dzīvnieku. Šī nav pirmā reize, kad vilki te uzbrūk. Jau pavasarī pa vienam vien šādi zaudēti 17 jēri. Bijis gadījums, kad saimniece meža klajumā pat skrējusi vilkam pakaļ, lai jēru glābtu.
Zinaīda Zonberga, aitkope: “Es tā skatos – skrien vilks viņam virsū. Es jau neatceros, ko es tur kliedzu, bet es kliedzu, man rokās arī nekā nav, un es tik pēc tam tik domāju – nu traka vecene, skrien vēl vilkam pakaļ.”
To, ka šai pusē ir daudz vilku, apliecina arī mednieki.
Ivars Kapleitis, mednieks: “Kādreiz atpakaļ gadus, tad piegaudotāji brauca no Rīgas un tad visādi ņēmušies. Tad arī ir riktētas te vilku medības. Vilks jau parasti plēš vēderu augšā, jo kuņģis viņam labākais. Tur ir barības vielas un viss pārējais.”
Šogad uz šo brīdi Latvijā jau ir fiksēti 76 vilku uzbrukumi, kuros cietis 301 mājdzīvnieks, 90 % tās bijušas aitas. Pērn reģistrēti 120 vilku uzbrukumi, kuros cietuši 597 mājdzīvnieki. Latvijas aitu audzētāju asociācijā lēš, ka pērn vilku radītie zaudējumi visai nozarei bijuši ap 200 000 eiro.
Kristaps Melbārdis, Latvijas Aitu audzētāju asociācijas valdes loceklis:
“Ik gadus varētu teikt, ka slēdzas viena tāda vidēja izmēra saimniecībā ap 200 aitām tīri no nokosto dzīvnieku daudzuma. Aitkopības nozare šobrīd ir atkal tādā lejupslīdē.”
Vilku medību sezona ir no 15. jūlija līdz 31. martam, bet tā beidzas ātrāk, ja ir sasniegts atļautais limits – 300. Valsts meža dienestā atzīst, ka vilku skaitu Latvijā var tikai izsecināt no to izplatības un klātbūtnes fiksējumiem. Šobrīd tiek lēsts, ka tie ir ap 1400, bet ar pieaugošu tendenci. Pērn pieļaujamais limits tika sasniegts jau decembrī. Šogad nomedīti ir jau 233 vilki, dienestā prognozē, ka limits būs sasniegts jau novembra beigās.
Valters Lūsis, VMD Medību daļas vadītājs: “Varbūt netika novērtēta tā vilku ietekme kopumā un arī viņu populācijas dinamika šinī brīdī. Es teiktu, ka jā, ir jāpalielina šis apjoms būtu, bet mēs atduramies pret šo 300 ierobežojumu. Respektīvi, tas viss ir politiķu rokās.”
Kristaps Melbārdis: “Šogad LAD projektos ir izcīnīts, ka saimniecības ar labu atbalsta intensitāti varēs iegādāties žogus un citus preventīvos pasākumus. “
Tomēr ne visur var uzlikt žogus, jo nereti ganības ir nomātās platībās, atšķirībā no kaimiņvalstīm, nav paredzēta arī kompensācija par vilku nokostajām aitām.
Šajā saimniecībā atzīst – vēl plinti krūmos nemetīs, bet izanalizēs esošo situāciju, lai pieņemtu lēmumu, kā rīkoties tālāk.