Vai varat iedomāties, ka liels skaits cilvēku vienā balsī apgalvotu, ka nozagt vienu zelta stieni tuvējā bankā nav nekas ļauns? Vai pudeli dārga dzēriena vietējā lielveikalā? Ka vienu reizi iesist kādam ar bomi pa pieri ir tīrais nieks. Vienu reizi pa telefonu apkrāpt sirmgalvi, nedaudz fiziski ietekmēt sievu, mazliet aizdedzināt kaimiņa māju un pavisam drusku aizdzīt pie blakus mājas stāvošo limuzīnu. Gluži loģiski, ka šāda dzīves uztvere mums šķiet neloģiska, nepieļaujama un amorāla.

Līdz ko ierunājamies par satiksmes noteikumiem, tad viss pagriežas par 180 grādiem un pat vislikumpaklausīgākie pilsoņi metas aizstāvēt iespēju pārsniegt ātrumu. Nedaudz. Par desmit, divdesmit kilometriem stundā. Nekas ļauns taču nenotiks, neraugoties uz to, ka ceļu satiksmes noteikumi ir tik pat monolīti kā krimināllikums vai konstitūcija.

Liels trieciens pa Latvijas ātruma cienītāju pašapziņu ir šogad ieviestie ceļu vidējā ātruma kontroles posmi. Ja pie parasta fotoradara esam pamanījušies piebremzēt, tad nu vietām jāvelkas kā bruņu rupučiem ar maksimālo atļauto ātrumu pat desmitiem kilometru. Sadisma augstākā pakāpe!

Viens no visizplatītākajiem jautājumiem šajā kontekstā ir vidējā ātruma kontroles darbības principi. Un jāsaka, ka te nav nekā sarežģīta vai mistiska. Viss ir gluži vienkārši un vienīgais, kas jādara mums – jāievēro gar ceļa malām izliktās ceļa zīmes.

Iespējams daudzi būs pamanījuši ceļa malās aizdomīgus baltus stabus ar diviem sarkaniem bumbuļiem masta galotnē. Tieši ar šādu konstrukciju sākās un beidzās vidējā ātruma kontroles posmi.

Pirmā ierīce fiksē automobili un tā valsts numura zīmi. Otrā pēc zināma attāluma to dara vēlreiz brīdī, kad automobilis pamet kontroles zonu. Zinot attālumu un konkrētajā posmā atļauto maksimālo atļauto kustības ātrumu, gluži parasts dators aprēķina vai esam pārsnieguši pieļaujamo limitu, vai nē. Attālums un laika sprīdis matemātiskā izteiksmē izsaka ātrumu. Vēlams, lai šis mūsu ātrums nepārsniegtu noteikumos paredzēto. 

Principā varam uzskatīt, ka vidējā ātruma kontrole ir maksas pakalpojums tiem, kam nauda ir sīkums salīdzinājumā ar vēlmi pārkāpt ceļu satiksmes noteikumus. Lai arī cik ātri būsiet veicis kontroles posmu, vienīgais sods ir un paliek naudas sods. Par fotoradaros un vidējā ātruma kontroles fiksētajiem pārkāpumiem vēl ar vien mums nedraud ne soda punkti, ne autovadītāja apliecības anulēšana uz zināmu laiku. Šī prioritāte aizvien paliek policistu pārziņā.

Dažs labs autobraucējs, pamanot ātruma kontroles posma sākumu, samazina ātrumu krietni zem atļautā. Pats ļaunākais, ka nereti tas notiek strauji bremzējot, tādējādi radot nopietnu apdraudējumu citiem satiksmes dalībniekiem. Šāda rīcība ir pilnīgi nevajadzīga, ja visa ceļa garumā uzturam adekvātu kustības ātrumu, kādu paredz ceļu satiksmes noteikumi un uzstādītās ceļa zīmes. Arī stresa līmeni šādi varam samazināt līdz minimumam un no brauciena gūt vienīgi labas un patīkamas emocijas.

Ja tomēr kāja nepacietīgi dīdās pa pedāli un velniņš ausī čukst nepiedienīgus uzmundrinājumus, tad turam buru pa vējam un nekurnot apmaksājam saņemto sodu.

Ja lielākai pasaules autobraucēju daļai ar šādu skaidrojumu pilnīgi pietiktu, tad mūsu stūresvīri pie sasniegtā neapstājas un uzdod nākamo jautājumu – vai šādu sistēmu var piemānīt? Un atbilde ir iepriecinoša – viennozīmīgi var! Taču vai tas ir tas, ko mēs vēlamies, katram jāizlemj pašam.

Mēs teorētiski varam traukties vidējā ātruma kontroles posmā tik ātri, cik mūsu krietni pāri pusmūžam esošais auto spēj izturēt. Atliek vien paņemt kalkulatoru un aprēķināt, ar kādu ātrumu mums jāveic pēdējais posma kilometrs. Vidēji tas varētu būt ātrums no diviem līdz četriem kilometriem stundā. Gluži matemātiski vidējais ātrums izlīdzināsies. Karogs rokā tiem, kas izvēlas šo paņēmienu.

Vēl daži autobraucēji iesaka netālu no kontroles posma beigām apstāties ceļa malā, lai vidējais ātrums izlīdzinās. Droši vien var rīkoties arī šādi. Lai gan šādi izbaudīts ātrums vairāk līdzinās pa caurumu sienā lūrēšanai sieviešu pirtī, kā pilnvērtīgas mīlas rotaļas ar likumīgi laulāto draugu. Katrs no mums pats savas laimes kalējs!

Šobrīd vidējā ātruma kontroles posmi darbojas gandrīz uz katras svarīgākās un noslogotākās šosejas. Jārēķinās ar to, ka arī izbraucot no Latvijas gan Lietuvas, gan Igaunijas virzienā šādi satiksmes noteikumu ievērošanas uzraudzības instrumenti sastopami daudz un dikti. Iespējams tieši tāpēc kaimiņzemēs gandrīz nav sastopami pārgalvīgie apsteidzēji, distances neievērotāji un nepārtraukto līniju šķērsotāji. Un tik pat iespējams, ka mums šajā ziņā vajadzētu pārņemt viņu pieredzi?

Vidējā ātruma kontroles posmi, kuri jau šobrīd darbojas:

Rīga–Igaunijas robeža (A1) (13,4.–20,0. km),

Rīga–Sigulda–Igaunijas robeža (Veclaicene) (A2) (54,4.–62,2. km),

Inčukalns–Valmiera–Igaunijas robeža (A3) (36,2.–38,9. km),

Rīgas apvedceļš (A5) (23,0.–28,7. km),

Rīga–Daugavpils–Krāslava–Baltkrievijas robeža (A6) (102,2.–116,1. km),

Rīga–Daugavpils–Krāslava–Baltkrievijas robeža (A6) (133,3.–139,2. km),

Rīga–Daugavpils–Krāslava–Baltkrievijas robeža (A6) (150,2.–159,7. km),

Rīga–Bauska–Lietuvas robeža (A7) (24,2.–40,1. km),

Rīga–Jelgava (Lietuvas robeža) (A8) (49,4.–69,3. km),

Rīga–Liepāja (A9) (26,0.–38,2. km),

Rīga–Liepāja (A9) (156,6.–169,4. km),

Rīga–Ventspils (A10) (24,0.–30,8. km),

Rīga–Ventspils (A10) (45,0.–52,5. km),

Rīga–Ventspils (A10) (134,9.–140,8. km),

Krievijas robeža–Rēzekne–Daugavpils–Lietuvas robeža (A13) (81,8.–88,5. km),

Cēsis–Vecpiebalga–Madona (P30) (22,1.–29,2. km).

Vidējā ātruma kontroles posmi, kuri plānoti tuvākajā laikā:

No Krasta ielas Ieriķos līdz autoceļam P20 (pagrieziens uz Cēsim) (72,25.–77,15. km)

No Bērzkroga līdz Smiltenes aplim (94,8.–125,7. km)

Valmieras šoseja (A3) no Stalbes līdz Rubenei (40,1.–55,55. km)

Rīgas apvedceļš (A4) (Baltezers–Saulkalne):

No krustojuma ar autoceļu P4 līdz tiltam pār Mazo Juglu (9,65.–13,9. km)

No krustojuma ar autoceļu P5 līdz pārvadam pār Daugavpils šoseju (14,5.–19,98. km)

Rīgas apvedceļš (A5) (Salaspils–Babīte) aiz Misas kanāla līdz DUS Virši (14,1.–20,1. km)

Daugavpils šoseja (A6) no Dzelmēm līdz Uplejām (66,1.–77,1. km)

 Aiz Liepājas šoseja 10.km līdz Tīreļiem (9,9.–23,1. km)

  No Apšupes līdz Tiltiņiem (39,1.–56,7. km)

  No Blīdenes līdz Brocēniem (79,91.–93,6. km)

autoceļš Jēkabpils–Rēzekne–Ludza–Krievijas robeža (Terehova) (A12):

 No Varakļāniem līdz Kristceļiem (61.–69. km)

 Pirms Greiškāniem līdz autoceļa A12 108.km (106,25.–108. km)

autoceļš Tīnūži–Koknese (P80):

  No Tīnūžiem līdz Ziediņiem (0,35.–1,75. km)

  No pārvada pār autoceļu P32 līdz rotācijas aplim (40,9.–60,2. km)

autoceļš Sloka–Talsi (P128) no Ragaciema līdz Klapkalnciemam (13,5.–19,38. km)

Ventspils šoseja (A10) (63,25. – 67,95. km)