Līdz ko ieminamies par drošu braukšanu ziemā, tā katram autobraucējam ir sava recepte. Turklāt tūdaļ pat sākās varoņstāsti par savām unikālajām autovadīšanas spējām un citu nemākulību. Tiesa gan tikai retais šādās sarunās atceras, ka dabā viss balstīts uz fizikas likumiem, kurus mēs visi skolā esam apguvuši un tādēļ pārzinām labāk par saviem pieciem pirkstiem.

Latvijā visi ir augstas raudzes rallija piloti un visi aizgūdamies fano par ātrumu. Tajā pašā laikā tikai retais nojauš kā rīkoties ekstremālās situācijās un vēl mazāk starp mums ir tie, kas arī spēj savaldīt braucamrīku tad, kad visu nosaka sekundes vai pat to simtdaļas. Patiesības labad jāatzīst, ka šādu supervaroņu nav vispār, jo par pasaules čempioni autosportā cieš neveiksmes un virpuļo pa pļavām, nogāzēm un nereti atduras kokos.

Kā tad pareizi rīkoties, ja ziemas spelgonī automobilis sadomājis dzīvot savu dzīvi un doties turp, kur lukturi rāda? Dažs labs lietpratējs te visu izskaidro gaužām vienkārši! Ja saslīd aizmugures piedziņas auto, tad atlaižam gāzes pedāli un ar stūri taisnojam kustības virzienu. Ja izslīd priekšpiedziņa, tad neatlaižam gāzes pedāli un ar stūri taisnojam kustības virzienu. Savukārt, ja izslīd pilnpiedziņas auto, tad cieši aizžmiedzam acis un skaitām lūgšanas!

Lai cik tas būtu komiski, bet šajā jokā patiesības ir daudz vairāk kā joku! Tādēļ nedaudz ielūkosimies drošas braukšanas pamatprincipos ziemas laikā, kad ceļš apledojis vai pārklāts ar sapresētu sniega kārtu, kas slīd tieši tik pat eleganti!

Vispirms jau sāksim ar to, ka visos trīs gadījumos jādara viss iespējamais un neiespējamais, lai ekstremālas situācijas nerastos. Lai automobilis uz slidena ceļa nezaudē kontroli un neizslīd sev vēlamā virzienā. Un te galvenais priekšnosacījums ir līgana, vienmērīga un harmoniska gaita. Paātrināmies lēnām un pakāpeniski piespiežot gaitas pedāli, ko zinātniski dēvē par akseleratoru. Šāda rīcība izslēdz vai samazina līdz minimumam riepas izslīdēšanu un, tātad, nodrošina maksimālu saķeri visa ceļa garumā. Saķere ar ceļu gan ziemā, gan vasarā ir četras neliela izmēra plaukstas, kas izmisīgi cenšas saglabāt nosprausto virzienu divu un pat vairāk tonnu smagam transporta līdzeklim. Nekādā gadījumā nevajadzētu provocēt šīs četras plaukstas, jo pie mazākā spiediena izmaiņām slidens ceļš diktēs savus noteikumus.

Nākamais, nebūt ne mazsvarīgāks noteikums – neraustīt stūri! Vasarā bieži vien daudzi autovadītāji dažas labas piedzīvojumu filmas ietekmē manevrus uz ceļa veic histēriski, nervozi un neizprotami asi. Diez vai apkārtējie šo apšaubāmo meistarības paraugdemonstrējumu novērtēs atzinīgi, taču slidens ceļš ziemas apstākļos būs stāvā sajūsmā. Tā būs kārtējā iespēja novirzīt automobili no ceļa un tādu izdevību garām nelaidīs neviena sevi cienoša šoseja.

Tātad stūrējam laicīgi, vienmērīgi un līgani, lai braucamrīkam neuznāk neatvairāma vēlme palielīties ar inerces pamatprincipiem. Parasti tas izpaužas gaužām vienkārši – jūs griežat stūres ratu, bet auto savu masu turpina nest taisni. Jāatceras, ka pie apdzīšanas automobilis var aizslīdēt taisni arī tad, kad plānojat atgriezties savā joslā.

Ieskrieties ir viena lieta, taču īstas meistarības paraugdemonstrējums ir bremzēšana. Arī šo manevru veicot jāsaprot, ka ar pedāļa spiedienu mēģināt apturēt vezumu ar aptuveni astoņdesmit cementa maisiem. Ja izdarīsim šo manipulāciju pa strauju, tad visi cementa maisi sabirs mums virsū. Automobilis nekur nesabruks, taču turpinās netraucēti slīdēt sev saprotamā kustības vektorā, kas gandrīz vienmēr atšķiras no mūsu cerībām un vēlmēm.

Protams, mūsdienu automobiļi ir aprīkoti ar visiem labi zināmu riteņu pretbloķēšanas sistēmu ABS. Te tikai jāņem vērā dažas nianses. Mūsu autoparks nebūt nav tas jaunākais un nav nekādu garantiju, ka šī sistēma darbojas nevainojami. Otrkārt jebkura elektronika ir bezspēcīga pret cilvēku ietiepību un pārgalvību. 

ABS nenoliedzami centīsies novērst mūsu pieļautās kļūdas, taču uz to nekādi nevajadzētu paļauties kā uz absolūto glābēju. Arī neizslīdējis ritenis bremzējot spēj izmainīt kustības virzienu, tāpēc pirms manevra pārliecinieties, ka to pabeidzot nenāksies strauji bremzēt.

Kā būt, ja automobilis zaudējis kontroli un sācis virzīties jums nevēlamā virzienā? Te viss atkarīgs no jau sākumā minētās piedziņas veida. Sāksim ar aizmugures piedziņu. Kaut vai aiz cieņas pret tā dēvēto klasiku.

Iedomāsimies, ka mūsu ragaviņas lielā ātrumā ar milzu jaudu pa ceļu stumj liels un spēcīgs kravinieks. Lai arī kā jūs dīdītos savās ragavās, kamēr tās tiek stumtas, tas praktiski nav vadāmas. Atliek vien atbrīvoties no spēka avota un tad viss nostāsies savās vietās. Aizmugures piedziņas automobiļa gadījumā negausīgo stūmēju mēs varam atvienot līgani atlaižot gāzes pedāli un tad ļaujot stūrei iztaisnot braucamrīku.

Ar priekšējo piedziņu viss ir pretēji – kamēr kravinieks jūsu ragaviņas vilks, tās paklausīgi slīdēs tam līdzi. Ja atlaidīsiet gāzes pedāli, tad kravinieks aizbrauks bez jums un jūsu auto sāks bezpalīdzīgi streipuļot pa ceļu.

Taisnības labad jāsaka, ka arī priekšpiedziņas automobili cenšoties savaldīt ir pieļaujama īsa gāzes pedāļa atlaišana – ja vadības kontrole zaudēta pilnībā, tad šāds spēka pārrāvums var dot iespēju riepām sataustīt jaunu ceļa seguma saķeres pozīciju.

Pilnpiedziņas gadījumā ar padomiem vien būs par maz. Visu četru riteņu spēka kombināciju vajadzētu izvēlēties vien tiem autobraucējiem, kam ir gana prāva pieredze, kā arī teorētiskās un praktiskās zināšanas un iemaņas. Šajā gadījumā jārēķinās, ka izslīdēt var jebkurš no četriem saķeres avotiem šofera reakcijai jābūt zibenīgai un precīzai.

Pilnpiedziņas automobiļi ir stabilāki un iespējas nokļūt nekontrolējamā situācijā ir mazākas. Pilnpiedziņa spēj tikt galā ar skarbākiem braukšanas apstākļiem – slikti iztīrītiem vai nemaz netīrītiem ceļa posmiem. Taču arī te darbojas visi zināmie fizikas likumi, taču tie izprotami ir grūtāk kā aizmugures vai priekšējās piedziņas gadījumā.

Un, visbeidzot, silts ieteikums visiem autobraucējiem. Tad, kad āra termometra stabiņš paslīdējis zem nulles un starmešu gaismā asfalts ir aizdomīgi spīdīgs, nevajadzētu slinkot ar gaisa spiediena kontroli riepās. Tas, protams, ir gana svarīgs kritērijs jebkurā gada laikā, taču ziemā sīkas spiediena izmaiņas var būt pat liktenīgas. 

Tikai precīzi identisks gaisa spiediens riepās var nodrošināt vienādu visu četru riteņu saķeri ar ceļu. Līdz ko viens no riteņiem sataustīt ceļa segumu spēs sliktāk vai savādāk, tā visi pārējie riteņi sāks buntoties un tas vairs neko labu nesola.

Profesionāli drošas braukšanas speciālisti iesaka ne vien nodrošināt vienādu gaisa spiedienu, bet turēt to atbilstošu auto ražotāja norādēm. Desmitiem konstruktoru ir simtiem stundu veltījuši tam, lai atrastu pareizāko un drošāko risinājumu. Visticamāk mūsu prasmes un zināšanas šajā jomā ir nepietiekamas, lai viņiem neklausītu.