Aizstrautniekos nojaukta stārķu ligzda pirms ligzdošanas sezonas

Trīs dienas pirms oficiālā stārķu ligzdošanas laika sākuma – pirmā aprīļa – Dobeles novada Aizstrautniekos a/s “Sadales tīkls” demontējusi no elektrolīnijas atslēgtu balstu uz kura atradusies ligzda ar stārķiem. Stārķu pāris uzsācis ligzdas vīšanu uz netālu esoša koka stumbra, kam blakus ir elektrības vadi. Pēc nedēļas viens no svēteļiem to aizķēris un gājis bojā. Vietējie iedzīvotāji to sauc par birokrātijas paraugstundu, bet uzņēmums “Sadales tīkls” par rūpēm par iedzīvotāju drošību, jo balsts bijis satrunējis, bet ligzda liela un smaga, tāpēc bijusi bīstama iedzīvotājiem.

Aizstrautnieku iedzīvotāja Sandra Kazimiraite-Eglīte rāda traktora pēdas. Tas ir viss, kas palicis no balsta, kas jau ne pirmo gadu desmitu bijis atvienots no elektrolīnijas, bet uz kura bijusi stārķu ligzda. 

“Abi stārķi bija ligzdā jau nedēļu. Es biju darbā Dobelē, bet man zvanīja cilvēki, laikam tāpēc, ka uzticas, lai es palīdzu. Palīdzība gan bija švaka, jo a/s “Sadales tīkls” es ātri nevarēju sazvanīt,” saka Sandra. 

Kad ziņa nonākusi līdz pagasta pārvaldniecei un tai izdevies sazvanīt a/s “Sadales tīkls”, bijis jau par vēlu – ligzda tikusi nojaukta, bet abi stārķi uz savu bijušo mājvietu skumīgi raudzījušies, sēžot uz dzīvojamās mājas jumta. Dobeles un Jaunbērzes pagastu apvienības pārvaldes vadītāja Dace Šķorņika saka, ka 28.martā stabs ticis nozāģēts: “Ja būtu no a/s “Sadales tīkls” kaut viena ziņa par to, ka tas stabs ir nedrošs.. stārķa ligzda jau ir lielāka par pusmetru! Ja viņi būtu brīdinājuši, ka gatavojas to likvidēt, mēs, visticamāk, būtu citādāk rīkojušies. Mēs būtu aktualizējuši šo jautājumu un no savas puses mēģinājuši stabu nostiprināt un saglabāt ar visu ligzdu!”

Ligzda nojaukta vien trīs dienas pirms oficiālā stārķu ligzdošanas laika, kas ir no 1.aprīļa līdz 1.septembrim, ko vietējie sauc par birokrātijas paraugstundu.

“Drīkst un var ir divas atšķirīgas lietas. Drīkstēt drīkst, bet nu nevajadzētu to darīt. Tas ļoti lielā mērā ir arī atkarīgs no tiem konkrētajiem a/s “Sadales tīkls” darbiniekiem, kuri tur strādā. Mainīt likumus ir ļoti darbietilpīgs process, kas vienā gadā nemaz nav izdarāms, jo tur ir visādi pavadošie noteikumi un nolikumi,” piebilst LU Bioloģijas institūta vadošā pētniece Dr. biol. Māra Janaus.

Kā skaidro uzņēmums a/s “Sadales tīkls”, prakse ziņot pašvaldībai par šādiem infrastruktūras darbiem netiekot piekopta, bet, apsekojot infastruktūru, secināts, ka balsts ir bīstams iedzīvotājiem. Savu teikto a/s “Sadales tīkls” apstiprinot ar foto. 

“Es vēlreiz gribu uzsvērt, ka, ja būtu bijis iespējams, nebaidoties par apkārtējo iedzīvotāju drošību, šo balstu saglabāt līdz stārķu ligzdošanas sezonas beigām, tas noteikti tiktu darīts. Tajos gadījumos, kad ir tūlītēja bīstamība arī ligzdošanas sezonas laikā ligzdas var tikt noņemtas,” skaidro a/s “Sadales tīkls”  pārstāve Gunta Līne.

Kamēr iesaistītās puses diskutēja par cilvēciskumu un birokrātiju, stārķi sākuši vīt jaunu ligzdu uz ,apmēram, 5-6 metrus augsta nozāģēta koka stumbra. Lai palīdzētu, vietējie tur uzlika arī paleti. Tomēr jaunā mājvieta atradās blakus elektrības vadiem, un pēc nedēļas viens no stārķiem gāja bojā. Vietējie nobažījušies, kas notiks ar otru stārķi, kuru gan nesastopam, bet viņš šeit esot. Latvijā zināmākā stārķu pētniece Māra Janaus gan mierina, ka viss vēl neesot zaudēts, ja vien apkārtnē vēl ir stārķi, kuri nav atraduši sev partneri, jo svēteļi esot uzticīgi ligzdošanas vietai nevis partnerim.

Pēc pētījuma datiem Latvijā 2024. gadā ligzdojuši, aptuveni, 13 000 balto stārķu pāru. Apmēram astoņdesmit stārķu ik gadu iet bojā “Sadales tīkls” infrastruktūrā.

Pašvaldībā skaidro, ka vēros, kā situācija Aizstrautnieku ciemā izvērtīsies. Ja stārķis izveidos pāri un ligzdos uz nozāģētā koka stumbra, nākamajā gadā tikšot uzlikta, aptuveni, 1000 eiro vērtā speciālā platforma, kas šo vietu padarīšot stārķiem piemērotāku.