Vai šogad pelnīsim vairāk, vai tomēr lielāku naudas summu atstāsim veikalā? Valdība, no vienas puses, sola lielāku atbalstu strādājošajiem, ceļot minimālo algu un neapliekamo minimumu. No otras puses – dārgāka kļūs degviela, cigaretes un alkohols. Būtisks ir arī jautājums, vai solītais pievienotās vērtības nodokļa samazinājums maizei, pienam un olām tik tiešām nonāks līdz pircējiem, vai paliks tirgotāju kabatās.
Apstiprinot 2026. gada budžetu, nolemts, ka minimālā alga šogad pieaugs no 740 līdz 780 eiro, bet ar nodokli neapliekamais minimums kāps par 40 eiro, sasniedzot 550 eiro. Finanšu ministrija aprēķinājusi, ka šīs izmaiņas sajutīs gandrīz ikviens strādājošais.
Finanšu ministrijas (FM) Komunikācijas departamenta direktors Aleksis Jarockis skaidro, ka saskaņā ar ministrijas aprēķiniem šīs izmaiņas skars vairāk nekā 90% strādājošo. Viņš uzsver, ka tas ir pērn uzsāktās reformas turpinājums, kad tika pieņemts lēmums atteikties no diferencētā neapliekamā minimuma, turpmāk strādājošajiem piemērojot fiksētu likmi.
Kopumā Latvijā ir nodarbināti vairāk nekā 800 000 iedzīvotāju, un, izmantojot īpašas Finanšu ministrijas sagatavotas formulas, ikviens var aprēķināt, cik lielu algu šogad saņems. Tiesa gan, ko valsts ar vienu roku dod, to tā ar otru daļēji paņems atpakaļ caur patēriņa nodokļiem. Šogad kāpumu piedzīvo tā saucamie “netikuma nodokļi” jeb akcīze. Piemēram, 20 cigarešu paciņa varētu sadārdzināties par 62 centiem. Bet akcīzes nodoklis degvielai un dīzeļdegvielai pieaug par aptuveni trīs centiem litrā, autogāzei – par septiņiem centiem. Alkoholiskajiem dzērieniem akcīzes nodoklis pieaugs no 1. marta.
Kā norāda A. Jarockis, lai gan tas ir patēriņa nodoklis, kas nodrošina ieņēmumus valsts budžetā, tam ir arī preventīva funkcija – atturēt sabiedrību no kaitīgiem paradumiem, piemēram, smēķēšanas un pārmērīgas alkohola lietošanas. Tāpat FM pārstāvis atgādina, ka degviela atstāj negatīvu ietekmi uz apkārtējo vidi.
Valdība lēmusi arī pilotprojekta veidā uz vienu gadu līdz 12% samazināt pievienotās vērtības nodokli (PVN) maizei, pienam, olām un mājputnu gaļai. Šīs izmaiņas gan būs spēkā no 1. jūlija.
Jarockis informē, ka izmaiņas stāsies spēkā vasaras vidū, lai visas puses, tostarp uzņēmēji, varētu pielāgot savas sistēmas. Šobrīd tas iecerēts kā pilotprojekts, lai novērtētu, vai lēmums būs attaisnojies – proti, vai cenas veikalos patiešām samazināsies un iedzīvotāji to sajutīs savos pirkumu grozos.
Finanšu ministrija atzīst, ka nodokļa samazināšana ne vienmēr nozīmē zemākas cenas veikalā. Tāpēc svarīgi, lai cenu politikai veikalos līdzi sekotu arī sabiedrība, kā arī Ekonomikas ministrija.
FM pārstāvis vērš uzmanību uz to, ka pat gadījumos, kad Latvijā ir samazināts PVN, piemēram, augļiem un dārzeņiem, to cena mēdz būt augstāka nekā kaimiņvalstīs – Lietuvā un Igaunijā. Tas apliecina, ka nodokļa samazināšana ne vienmēr atspoguļojas gala cenā patērētājam.
Jāpiemin, ka Saeima lēmusi paaugstināt PVN likmi grāmatām un presei, kas izdotas valodās, kuras nav Eiropas Savienības oficiālās valodas. Tas tiešā veidā sadārdzinās izdevumus krievu valodā. Savukārt Latvijas Tirgotāju asociācija brīdina, ka akcīzes nodokļa kāpums degvielai varētu izraisīt pārtikas cenu kāpumu par 1%. Līdz ar to, vai vasarā gaidāmais PVN samazinājums maizei un pienam spēs kompensēt vispārējo dārdzību, varēsim vērtēt šī gada nogalē.