Alojas kartupeļu laukos testē Latvijā izstrādātu bioloģisko augu aizsardzības līdzekli

Šī būs otrā sezona, kad Limbažu novada Braslavas pagasta uzņēmuma “Aloja Agro” kartupeļu laukos izmēģinās jaunu bioloģisko augu aizsardzības un mēslošanas preparātu, kas izstrādāts Valsts koksnes ķīmijas institūtā. Turklāt iecerēts, ka šo līdzekli lauksaimnieki varētu ražot paši, uz vietas saimniecībā, jo institūtā izstrādāta arī iekārta – bioreaktors preparāta pagatavošanai.

Institūta vadošais pētnieks Oskars Grīgs stāsta, ka preparāta pamatā ir augsnei labvēlīga baktērija Bacillus subtilis. “Šī baktērija ir plaši izplatīta, tā ir tautas metodēs izmantota, labi zināma kā siena nūjiņa. Agrāk cilvēki ir ievākuši sienu, novārījuši, un šī baktērija izdzīvo, jo veido noturīgas endosporas. Pārējie mikroorganismi aiziet bojā, un pēc tam baktērija sāk vairoties un rada šo preparātu, kas sastāv no baktērijām un izdalītajiem metabolītiem, kas darbojas kā pretsēnīšu savienojumi.”

Baktērijas paveids, kura efektivitātes pētījumi sākās pagājušajā gadā, līdz šim vēl nav neviena bioloģiskā preparāta sastāvā. Tiesa, pagājušais gads nebija pētījumiem īpaši labvēlīgs. “Pagājusī vasara bija diezgan lietaina, izmēģinājums noritēja uz kartupeļiem. Bet pozitīvie efekti iezīmējās. Cerēsim, kā šogad vasara būs mazāk lietaina un rezultāti būs vēl labāki,” stāsta O. Grīgs, piebilstot, ka augu aizsardzības un mēslošanas līdzeklis, protams, nav paredzēts tikai kartupeļiem, bet arī dažādām citām kultūrām. “Tie var būt dārzeņi, ogulāji, košumkrūmi. Funkcija ir mijiedarboties ar augu, nomākt kaitīgos organismus, padarīt augu stiprāku un ražīgāku.”

Iekārta, lai arī pirmajā brīdī šķiet sarežģīta, tomēr lietošanā esot salīdzinoši vienkārša, liela daļa procesu ir automatizēti. Viens no bioreaktora izstrādātājiem ir inženieris Artūrs Šimkūns. “Vispirms ir jāielej barotne, jāpievieno baktērijas, kas sāk augt. Jāpieskata, lai nebeidzas reaģenti un lai neveidojas noplūdes. Arī lai ir gaisa pievade un kanalizācijas novads, un ūdens pievade lai būtu. No kontroles viedokļa – viss ir diezgan automatizēts.” 

Preparāts ir gatavs divās dienās. Barības bāzi baktērijai veido izšķīdināti lauka pupu milti, melase un kukurūzas ekstrakts, kas izmaksu ziņā ļauj radīt konkurētspējīgu produktu, vismaz 10 reizes lētāku nekā līdzīgi preparāti, kas izstrādāti līdz šim. Trīs pētījumu vietās – Viļānos, Priekuļos un Alojā – pirmie izmēģinājumi notikuši tieši uz kartupeļiem, par to stāsta SIA “Aloja Agro” agronome Lāsma Jefimova.. “Mēs preparātu smidzinājām uz lapām. Tad, kad kartupeļiem aizmetās pirmie ziedpumpuri, sākām veikt pirmo smidzinājumu.  Ja augs ilgāk noturēs zaļo masu, notiks fotosintēze, līdz ar to tas veidos lielāku ražu.” Arī agronome teic, ka pērngada lietainā vasara pētījumiem nenāca par labu. “Lietus zināmā mērā izpostīja ražas potenciālu, kādu mēs gaidījām. Tomēr dažus secinājumus varējām izdarīt. To, ka tas strādā, varēja redzēt, bet to, ka ir būtiskas atšķirības, vēl pagaidām nevaram apgalvot.”

Projektā pēta arī kartupeļu cietes ražošanas blakusprodukta – šūnsulas pielietojumu. “Mēs atradām pieeju, kā šo šūnsulu filtrēt, jo tās sastāvā vēl ir arī sausne. 5% sākotnēji, bet mēs iekoncentrējam līdz 15%, līdz ar to materiāls ir barības vielām bagāts, ar ko pēc tam apstrādāt laukus. Savukārt, izfiltrētais šķidrums ļoti labi garšo šīm baktērijām. Rodas vērtīgs pielietojums šūnsulai,” stāsta Grīgs.

Bioreaktora iekārtas un mikrobioloģiskā preparāta pētījumi un izstrāde notiek Eiropas struktūrfondu atbalstītā projektā, kura partneri ir arī uzņēmumi “Aloja Agro”, “Aloja-Starkelsen” un “Agroresursu un ekonomikas institūts”.