Raidījumā “Izmet gudri” stāstām par dažādiem atkritumu veidiem, to pareizu apsaimniekošanu un iespējām ikdienā dzīvot videi draudzīgāk. Šoreiz uzmanības centrā ir bioloģiskie atkritumi. Kas ar tiem notiek pēc izmešanas un kāpēc to šķirošana ir tik svarīga?
Lielākajai daļai cilvēku ir skaidrs, ka bioloģiskie atkritumi ir jāšķiro. Taču bieži rodas jautājums par to, kāds ir ieguvums un kas notiek ar kartupeļu mizām, ābolu serdēm vai nopļauto zāli pēc tam, kad tās nonāk bioatkritumu konteinerā?
Atbildes meklējām Liepājā, atkritumu poligonā “Ķīvītes” jeb SIA “Liepājas RAS”, kur iedzīvotāji var nodot dažāda veida atkritumus, tostarp arī bioloģiskos.
Vislabākie atkritumi ir tie, kas nemaz nerodas
“Vislabākais, ko mēs varam darīt ar šiem atkritumiem, ir tos neradīt vispār. Tas nozīmē plānot pirkumus un pārdomāt, ko iegādājamies veikalā, lai pēc tam nebūtu jāizmet pārtika. Tāpat varam efektīvi kopt savu dārzu un, ja ir iespēja, veidot kompostu mājās,” skaidro atkritumu poligona “Ķīvītes” vadošā speciāliste vides monitoringa un kvalitātes jautājumos Laima Druva.
Ja bioatkritumi tomēr rodas, tie tiek savākti un nogādāti pārstrādes vietās.
“Bioloģisko atkritumu pārstrādes centrā lielos tuneļos tie kompostējas. Rezultātā tiek iegūts jauns komposts, ko var izmantot augsnes uzlabošanai,” stāsta Laima Druva.
Bioatkritumi kā resurss, nevis atkritumi
Līdzīgu pieeju īsteno arī atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums ZAAO, kur bioatkritumi tiek uzskatīti par nozīmīgu resursu. “Atkritumi ir resurss gan no fizikālā, gan ķīmiskā viedokļa. Tie tiek paņemti no dabas, un pēc iespējas lielāka daļa būtu jācenšas atgriezt dabā,” uzsver SIA “ZAAO” Attīstības daļas vadītājs Mārtiņš Niklass.
Uzņēmums šogad attīstījis arī biometāna ražošanu no bioloģiskajiem atkritumiem, patlaban uzņēmuma rīcībā ir četras biometāna automašīnas un viens elektroauto. “Mūsu mērķis ir tuvākajos gados pakāpeniski pāriet uz biometāna izmantošanu, papildinot šāda veida automašīnu klāstu. Vērtējot pieejamo bioatkritumu apjomu, mēs potenciāli varētu nodrošināt degvielu 15 līdz 16 automašīnām. Viena atkritumu savākšanas automašīna gadā vidēji patērē 20 līdz 25 tūkstošus kilogramu dabasgāzes vai biometāna,” norāda Mārtiņš Niklass.
Lai veicinātu bioatkritumu šķirošanu, ZAAO darbības reģionā uzstādīti vairāk nekā 1100 konteineri bioloģisko atkritumu dalītai vākšanai. “Pagājušajā gadā savācām nepilnas 1400 tonnas dalīti vāktu bioatkritumu. Tas ir progress salīdzinājumā ar situāciju pirms viena, diviem vai trim gadiem. Tomēr, ja skatāmies uz sadzīves atkritumu kopējo sastāvu, potenciāls ir ievērojami lielāks, līdz pat 10–12 tūkstošiem tonnu bioatkritumu gadā,” skaidro Mārtiņš Niklass.
Vienlaikus uzņēmums uzsver, ka atbalsta arī mājas kompostēšanu, jo tā palīdz samazināt kopējo atkritumu apjomu, kas nonāk poligonos.
Kā izveidot kvalitatīvu kompostu?
Runājot par kompostēšanu, eksperti atgādina, ka veiksmīga komposta pamatā ir pareiza zaļās un brūnās masas attiecība.
Zaļā masa ir virtuves atkritumi, svaigi augi un zāle, kas satur daudz mitruma, tādēļ tai nepieciešams pievienot brūno masu, piemēram, sienu, sausās lapas, salmus vai koksnes skaidas. Brūnā masa ne tikai palīdz nodrošināt pareizu kompostēšanās procesu, bet arī samazina nepatīkamu aromātu veidošanos. Zaļie virtuves atkritumi jāiemaisa starp sausajiem materiāliem, lai komposts būtu gaisīgs un kvalitatīvs.
“Kompostā nevajadzētu pieļaut arī nezāļu izsēšanos. Pretējā gadījumā iegūsim ne tikai auglīgu augsni, bet arī nevēlamu sēklu materiālu,” atgādina Cēsu novada pašvaldības bezatkritumu kopienas vadītāja Lāsma Ozola.
Bioatkritumu šķirošana nav tikai pienākums, tā ir iespēja vērtīgus resursus izmantot atkārtoti. No pārtikas pārpalikumiem un dārza atkritumiem iespējams iegūt gan kompostu augsnes uzlabošanai, gan biometānu transporta vajadzībām. Tādējādi tas, kas sākotnēji šķiet kā atkritumi, kļūst par daļu no aprites ekonomikas un palīdz samazināt ietekmi uz vidi.
