Bibliotēka – vieta, kur satiekas grāmatas, cilvēki un kopiena

Latvijas Nacionālā bibliotēka sadarbībā ar Latvijas Bibliotekāru biedrību un Latvijas Nacionālās bibliotēkas Atbalsta biedrību jau septīto reizi aicinājusi pagasta bibliotekārus pulcēties pagasta bibliotekāru kongresā “Pagasta bibliotēka un kopiena: demokrātijai, ilgtspējai un saliedētībai”. Iepriekšējie kongresu pasākumu notikuši Rīgā, Jūrmalā un tiešsaistē, bet šogad pasākums aizvadīts Balvos.

Latvijas pagastu bibliotekāru kongresa mērķis ir iedvesmot bibliotekārus būt radošiem un aktīviem kopienas līderiem, stiprinot saikni ar iedzīvotājiem un veidojot bibliotēkas kā demokrātijas, ilgtspējas un saliedētības centrus.

Dagnija Baltiņa, Latvijas Nacionālās bibliotēkas vadītāja: “Latvijā bibliotēku tīkls ir viens no visplašākajiem tīkliem vispār, kas mums ir pieejams, no jebkurām institūcijām Šajās bibliotēkās vairumā strādā tikai viens cilvēks, un ļoti bieži tās patiešām ir viena cilvēka bibliotēkas, bet tas devums, ko tās nes, ir tik liels, ka par to ir jārunā atsevišķi un individuāli.”

Savukārt, Evita Garbacka, Rugāju bibliotēkas vadītāja uzskata, ka bibliotekārs ir orķestris: “Viņam ir jāprot viss – gan vadīt pasākumu, gan izdomāt to pasākumu, gan noformējums, gan fotografēšana un arī pēc tam ievietošana mājaslapā vai soctīklos, jo to visu dara bibliotekārs, ja viņš strādā viens, kā es, tad viss man ir jāizdara.”

Bibliotekāre lauku bibliotēkā

Šobrīd Latvijā darbojas 567 pagastu bibliotēkas — tās veido vairāk nekā divas trešdaļas no visas publisko bibliotēku sistēmas. Lielākoties bibliotēkas darbojas gan kā kultūras, gan informācijas centrs, gan kā cilvēku atbalsta punkts.

Sandra Kapteine, Balvu novada domes priekšsēdētāja vietniece: “Pēdējos četrus gadus, kopš mēs ienācām vienoti atpakaļ Balvu novadā, mēs apzināti esam virzījušies uz to, ka bibliotēkās tiek piedāvāts šis te vienotais pakalpojumu centra pakalpojumu klāsts, kur bibliotekāri atsaucās, izmantoja šo, paši papildinot savas zināšanas, papildus apmācoties, jo saprotam arī, ka iedzīvotāju skaits, lasītāju skaits samazinās, bet, piedāvājot bibliotekāram papildus savus pakalpojumus, mēs atkal viņu varam vairāk noslogot un bibliotekārs var turpināt darba attiecības.”

Bibliotekāri atzīst, lai arī cilvēki lasa mazāk, pēc statistikas un pieredzes darba vidē, tā neesot taisnība.

Evita Garbacka, Rugāju bibliotēkas vadītāja: “Personīgi man Rugājos šķiet, ka palielinās, sevišķi sākot tagad jau ar mazākajām klasēm. Es nezinu, vai bērni ved vecākus uz bibliotēku, vai vecāki vairāk apzinās to, ka bērnam ir vairāk jālasa grāmatas, bet uz šo brīdi es nesūdzos, ka bērni nelasītu.”

Dagnija Baltiņa, Latvijas Nacionālās bibliotēkas vadītāja: “Es domāju, būtiski ir redzēt to, ka digitālās iespējas mums papildina tās iespējas, kas ir analogi. Tas, ko mēs arī statistiski redzam no datiem, ko vāc Latvijas Nacionālā bibliotēka, ka, neskatoties uz korelāciju, ka iedzīvotāju skaits valstī samazinās, grāmatu izsniegums bibliotēkās pieaug. Tieši tas cilvēciskais un tieši tas klātbūtnes kontakts, un iespēja satikties ar fiziskām grāmatām, iespēja izrunāties ar reālu bibliotekāru ir vienlīdz konkurējošs visām digitālajām iespējām.”

Kongresa laikā tika apskatīti jautājumi par to, kā bibliotēkas var stiprināt kopienas noturību un līderību, kā tās spēj veicināt līdzdalību un sabiedrisko iesaisti, un kāda ietekme tām ir uz izglītību un vietējo kultūru, īpašu uzmanību pievēršot izmaiņām Bibliotēku likumā, kas precizē un nostiprina bibliotēku funkcijas, kā arī bibliotēku sadarbībai ar pašvaldībām, sociālajiem dienestiem un dažādām sabiedrības grupām.