Dzīva augsne, mantota sēta un cilvēki laukos – Slampē aizvadīts saiets “Trīs zīles”

Jau otro reizi Tukuma novada Slampes pagastā notika zemkopju saiets ”Trīs zīles”. Tā centrā ir lauku sēta, kurā satiekas cilvēks, zeme, kopiena un valsts. Saietā tika meklētas atbildes uz jautājumiem, kā mainījusies lauku sētas loma un kādi ir nākotnes izaicinājumi. 

Skaistā vietā, Tukuma novada Slampes pagastā, ar nosaukumu ”Lielozoli” šoreiz notiek zemnieku saiets, kuram dots nosaukums ”Trīs zīles. ”Saieta organizatori – Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) projekta ”Trīs zīles” vadītāja Andrita Grīnberga skaidro, ka nosaukums  radies, jo no zīles izaug ozols, bet skaitlis trīs simbolizējot pagātni, tagadni un nākotni. ”Vienā brīdī sapratām, ka ir vērts runāt arī par vērtībām, par pamatlietām, un šis trīs zīļu saiets ir par to, lai satiktos cilvēki sarunās un liktu fundamentu. Saprastu kur mēs esam bijuši, kur mēs esam pašreiz un uz kurieni mēs gribam aiziet, lai sētu tādas pamatīgas zīles, no kurām, cerams, izaugs dižozoli,” viņa skaidro. 

Zemnieku saieta galvenais mērķis ir diskusijas par lauku sētu nākotni un atstāto mantojumu no dažādiem aspektiem. Viens no tiem arī – kādu zemi mēs atstāsim nākamajām paaudzēm, tāpēc saietā darbojas augsnes laboratorija, kurā var izanalizēt līdzi atnesto augsnes paraugu.

LLKC projekta ”Trīs zīles” vadītāja Andrita Grīnberga skaidro kāpēc tas ir svarīgi: ”Svarīgi, īstenībā, ir mainīt to domu, ka nevis es esmu liels un varens, ja man ir daudz hektāru zemes, bet gan tad, ja man ir dzīva augsne. Jāmaina arī doma uz to, ka mēs būvējam augsni. Kā būvnieki būvē ēkas, tā lauksaimnieks būvē augsni.”

Ne mazāk svarīgi ir, kādas ēkas paliks lauku sētā. Vai tās spēs vienlaikus būt tīkamas nākamajām paaudzēm, nezaudējot vēsturisko vērtību, stāsta Vidzemes Augstskolas Jaunās būvniecības skolas vadītāja, lektore Gunita Ķiesnere: ”Mēs nākam no amatnieku un lauksaimnieku pirmatnējām kultūrām, īpaši šeit, Latvijā, tomēr līdz ar industrializāciju un attīstību, patiesībā, šīs industrijas ir stipri atdalījušās viena no otras. Tāpēc mēs arī šeit rādam, ka vēsturiskās kultūras ir bijušas bāzētas uz tiem resursiem, kurus var izaudzēt.”

Latvijā ir plaši attīstīta kapu kultūra, bet mums nav mantojuma kultūras, uzsver saieta organizatori. Tomēr bez tās lauku nākotne īsti nav iedomājama. Tam piekrīt arī Zemgales apgabaltiesas zvērināta notāre Eva Igaune-Sēle: ”Es teiktu, ka testaments ir tāds drošības dokuments, ko mājās vajadzētu turēt līdzās zemesgrāmatai un traktora tehniskajai pasei. Tas ir kā apdrošināšanas polise, kas notiks ar saimniecību, ja manis vairs nebūs. Ja tur būs pateikts, kurš būs mantinieks un kuram ir jāturpina rīkoties un saimniekot, tad saimnieks var droši dzīvot un zināt, ka pēc viņa viss turpināsies.”

Uzrunātie saieta dalībnieki atzīst, ka tas ir ne vien interesants, bet arī noderīgs pasākums, un, pretēji ierastajam, uz lauku nākotni raugās ar optimismu.

Latvijas Zemnieku federācijas valdes priekšsēdētāja Agita Hauka: ”Es domāju, ka lauki mums būs pilni ar enerģiskiem cilvēkiem. Varbūt nebūs tik daudz saimniecību, bet tie, kuri būs palicēji, būs rosīgi. Ne tikai strādās uz zemes, bet arī piedalīsies sabiedriskajā darbā, tieši pagastu dzīves telpas piepildīšanā.”

Zemnieku saiets ”Trīs zīles” šogad notika jau otro reizi, un, visticamāk, kļūs par tradīciju, jo Latvija nav iedomājama bez lauku viensētām un zeltainiem kviešu laukiem.