”Parūķis”. Tā Dobeles novada iedzīvotāji ikdienā sauc nelielu daļu no Krimūnu pagasta teritorijas, kas savu nosaukumu sagalabājusi no 19. gadsimta. Mūsdienās tā ir cieši saplūdusi ar pilsētu, un vairs neatbilst lauku teritorijas statusam. Iedzīvotāji gan nevēlas pievienoties pilsētai, tāpēc lūguši domi noteikt ”Parūķim” ciema statusu.
Pagājušā gada rudenī, uzsākot jaunā teritorijas plānojuma izstrādi, Dobeles novada pašvaldība vēlējās pievienot pilsētai četras apdzīvotas teritorijas, kas pēc būtības jau sen iekļāvušās pilsētas teritorijā. Vairākums iedzīvotāju gan bija pret šādu ieceri. Arī apdzīvotās vietas ”Parūķis”, kas pašreiz ir Krimūnu pagasta teritorijā, iedzīvotāju vairākums bija pret pievienošanos pilsētai.
Vitālijs piemin arī NIN starpību, un būvatļaujas, kuru saņemšanai pilsētā esot stingrāki nosacījumi. Un vēl kādu emocionālu sasaisti, ko negribētos zaudēt: ”Mājas nosaukums man ir ”Mazrobežnieki”, tur tālāk ir ”Vecrobežnieki”. Pievienojoties Dobelei, mēs būsim Sanatorijas iela, māju nosaukumu vairs nebūs.”
Arī palikt līdzšinējā statusā ”Parūķa ” iedzīvotāji nevarot, jo padomju gados apbūve izveidojusies tā, ka tā vairs neatbilst lauku viensētas statusam, tāpēc iedzīvotāji lūdz domi izveidot ”Parūķa” ciemu, kas ļautu veidot arī savu vietējo kopienu. Ne visi iedzīvotāji vēlas iegūt ”Parūķim” ciema statusu, bet pret to arī neiebilstot. Uzņēmējs Agris Šlaveiks esot par peivienošanos pilsētai.
”Es esmu par to, ka pilsētai ir jāatīstās. Mēs lietojam pilsētas infrastruktūru. Mēs braucam uz slimnīcu,vedam savus bērnus uz baseinu, uz sporta pasākumiem. Ko iegūst no tā, ka visa teritorija tagad būs ciems? Man nav ne mazākās jausmas.”
Kā skaidro pašvaldības izpilddirektors, janvārī bijusi iedzīvotāju sanāksme, pēc kuras ”Parūķa” iedzīvotāju vēlme iegūt ciema statusu iekļauta teritorijas plānā. Tomēr vēl nevarot pateikt, vai šī apdzīvotā vieta atbilst visām normatīvo aktu prasībām.
Dobeles novada pašvaldības izpilddirektors Agris Vilks:” Šādas procedūras negadās bieži, tad tāda standarta algoritma nav. Definīcija ir, ka ciemam jābūt pašpietiekamam. Tur būtu jābūt arī publiskām teritorijām, kas pieder pašvaldībai. Šobrīd šajā teritorijā pašvaldībai rekreācijas zona, ko mēs varētu nosaukt par Aizsargu mežu, kas ir daļa no Ķestermeža turpinājuma. Šādas procedūras negadās bieži, tad tāda standarta algoritma nav, bet katrā gadījumā centīsimies.”
Vienkāršāk esot, ja ciema statuss teritorijai vien jāatjauno. Dobeles novada muzeja vēsturniece rāda fotogrāfiju no pagājušā gadsimta divdesmitajiem gadiem, kurā atainots dzirnavu tilts, kur tolaik bijis ”Parūķa” centrs.
Dobeles novada muzeja vēsturniece Undīne Krūze: ”Parūķa nosaukums, protams, parādās kartēs. Piemēram, 1866. gada kartē jau labi var redzēt dzirnavas.Tur arī ir nosaukums ”Parūķa dzirnavas”. Es atvainojos, nosaukums parādas vēlāk, bet ūdensrata apzīmējums jau ir šinī kartē. Nevienā vēstures avotā, vismaz tas, kas ir pieejams mums muzejā ”Parūķis”, gan netiek dēvēts par ciemu.”
Pašreiz noslēgumam tuvojas teritorijas plānojuma 1. redakcija,bet iztrādātais plānojums būs jāapstiprina VARAM. Tad arī izšķirsies, vai ministrijas eksperti piekritīs, ka ”Parūķim” tiek piešķirts ciema statuss.
 |
Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par "Novadu ziņas kanālā ReTV" saturu atbild SIA "Re MEDIA” |
| Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. | |