Jaundzimušo pabalsti aug, bet demogrāfijas problēmas paliek

Līdz ar jauno gadu daudzās pašvaldībās paredzētas izmaiņas budžetos. Viena no būtiskākajām jomām ir atbalsts jaunajām ģimenēm. Vairākas pašvaldības jau publiski paziņojušas, ka palielinās pabalstus jaundzimušā bērna aprūpei. Pieejas gan ir dažādas. Tikmēr Latvijas Vecāku organizācija pozitīvi vērtē jebkāda veida atbalstu jaunajām ģimenēm, vienlaikus uzsverot, ka pastāv arī citi atbalsta instrumenti, kurus būtu nepieciešams ieviest visās pašvaldībās. 

Līdz šim Jēkabpils novadā jaunajiem vecākiem par bērna piedzimšanu piešķīra 300 eiro pabalstu. Taču šogad nolemts atbalstu paplašināt, papildus nodrošinot arī kartona gultu ar jaundzimušajam nepieciešamajām lietām 200 eiro vērtībā.

Raivis Ragainis, Jēkabpils novada pašvaldības domes priekšsēdētājs (Latvijas Zaļā partija), stāsta: “Mēs esam saskārušies ar to, ka ir vecāki, kuriem šis naudas jautājums vispār ir tikai tā “blakus paldies”. Ir vecāki diemžēl, kuriem šis ir tāds, nu, kā saka, ne visai labas dzīves uzturēšanas pabalsts un netiek bērnam. Un, tad mēs skatījāmies, kādi ir šie iespējamie varianti un man savā laikā patika varbūt Somijas variants, ka tomēr pašvaldība dod iespēju katram piedzimušajam vienādus apstākļus, uzsākot dzīvi.”

Arī Salaspils novadā lemts paplašināt pabalstu. Taču tas darīts, pielīdzinot minimālajai algai, kas šogad cēlusies. Respektīvi, līdz šim piešķīra 50 % pabalstu no minimālās mēneša algas, taču šogad jau 75 %, kas ir 555 eiro par katru bērnu. Pašvaldībā gan uzsver, ka papildus tam jādomā  arī par citiem atbalsta mehānismiem.

Raivis Anspaks, Salaspils novada pašvaldības domes priekšsēdētājs (Jaunā VIENOTĪBA): “Pabalsti ir, protams, drīzāk tāds blakus elements vai papildus faktors. Tā pamatlieta tomēr ir saistīta ar pamatpakalpojumu. Tas ir, pirmkārt, mājoklis. Tā ir vide, kurā ir iespējams ģimenei augt, attīstīties un ir vieta bērniem. Mūsu gadījumā mēs varam nodrošināt pilnībā visiem Salaspilī deklarētajiem bērniem pirmsskolas izglītības pakalpojumu pašvaldības bērnudārzos.”

Šogad arī plānots paplašināt telpas gan pamatskolā, gan vidusskolā. Latvijas Vecāku organizācijā vērtē pozitīvi, ka pašvaldības domā par pabalstiem, taču vienlaikus norāda, ka tas neuzlabos demogrāfijas situāciju. Tam ir nepieciešams vēl cita veida atbalsts. Organizācijā to iesaka uzzināt, pašvaldībām veidojot fokusgrupas ar jaunajiem vecākiem, kur pārrunātu tiem aktuālos jautājumus, jo situācijas mēdz būt ļoti dažādas. 

Inga Akmentiņa-Smildziņa, Latvijas Vecāku organizācijas vadītāja, skaidro: “Kas notiek situācijā, ja ir piedzimis bērniņš ar veselības problēmām, kādu atbalstu var saņemt. Bērniņš aug, vai ir pieejamas aukles, vai ir pieejams bērnudārzs, kas man liekas šokējoši, ka joprojām ir pašvaldības, kurās ir rindas bērnudārzos, vai ir pieejami rotaļlaukumi.”

Papildus tam organizācijā arī norāda, ka pašvaldībām būtu aktīvāk jāstāsta saviem iedzīvotājiem par atbalsta iespējām. 

Inga Akmentiņa-Smildziņa, Latvijas Vecāku organizācijas vadītāja: “Ja mēs runājam par valsts nodrošinātajiem pabalstiem, mēs regulāri saskaramies ar vecākiem, kuri ir labi izglītoti vecāki, bet viņi ir nokavējuši pieteikšanos noteiktiem pabalstiem, jo viņi vienkārši nezina, ka tāds ir. Un, tad, kad viņu bērniņš piedzimst, viņiem nav, piesakoties pirmajam atbalstam, uzreiz izstāstīts. Arī pašvaldībās ir tas pats. Mums ir tādas pieredzes bijušas, ka mēs runājam ar pašvaldībām pieejamo atbalstu vecākiem un viens pašvaldības darbinieks pat nespēj izstāstīt visu pieejamo atbalstu, tad jautājums, kā tad, tā ģimene, lai zina, ka tas iekšienē strādājošais darbinieks, kas, tad tam vecākam tiek nodrošināts.”

Tāpat Latvijas Vecāku organizācija šomēnes uzsāks pētījumu par to, kāds atbalsts nepieciešams potenciālajiem un esošajiem vecākiem, lemjot par pirmā vai nākamā bērna piedzimšanu. Rezultāti gaidāmi ap Jāņiem.