Jelgavā godināti Brīvības cīņās kritušie karavīri

Jelgavā Meža kapos pieminēti Brīvības cīņās kritušie karavīri, atzīmējot 106 gadus kopš pilsētas atbrīvošanas no Bermonta karaspēka. 1919. gada notikumi atstāja dziļas rētas pilsētas vēsturē. Jelgava tika gandrīz pilnībā nopostīta, taču tieši šī uzvara ļāva Latvijai nostiprināt neatkarību. Tradīcija pulcēties Meža kapos aizsākusies jau pirmajos brīvvalsts gados. 

Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja galvenais krājuma glabātājs, vēsturnieks Aldis Barševskis: “Var teikt, ka jelgavnieki bija naski savu atbrīvotāju piemiņas kopēji, un tur aktīvu lomu uzņēmās arī prezidenta Jāņa Čakstes sieva Justīne, kura vēlāk sieviešu palīdzības biedrībā, kur viņi ar lielu godināšanas ceremoniju jau 1920. gadā šeit nesa lielu vainagu, uz kuras bija uzrakstīts “Jūs kāpāt uz sārta, lai nes mums brīvību”, kas ir šī pieminekļa moto.”

Jelgavas Meža kapos atrodas pirmais Latvijā Brīvības cīņām veltītais piemineklis, veidots pēc Aleksandra Strekāvina meta, kur arī gadadienā tiek nolikti ziedi.

“Šis ir pirmais tāds nopietnāks piemineklis Latvijas Republikā pēc Pirmā pasaules kara un brīvības cīņām. Kā vieni no pirmajiem jelgavnieki viņu šeit izveidoja, tika izkalts, un piemineklī ir viena kritušā nezināmā kareivja pēcnāves maskas atlējums,” saka Aldis Barševskis.

Piemiņas pasākumā piedalījās vien daži desmiti cilvēku, arī jelgavnieki, kuri vēsturi glabā no paaudzes paaudzē.

Staņislavs Stabulnieks, jelgavnieks: “Tieši par Brīvības cīņām, tikai, ko man bērnībā tēvs stāstījis. Viņš pats nepiedalījās, bet stāstīt stāstīja, it īpaši par ģenerāli Bolšteinu. Ko es tagad skatos? Viņš arī ir jelgavnieks, ko es nemaz nezināju, jo man tēvs bija robežsargs.”

Arī jelgavniece Olga Želve atzīst, ka piemiņa ir jāsaglabā: “Jāatceras mums būs tie priekšgājēji, kas par mums ir cīnījušies, lai mēs varētu brīvi dzīvot brīvā Latvijā”.

Vēsturiskie avoti liecina, ka Bermonta karaspēka ienākšana Jelgavā pilsētai nesa ne tikai militāru apdraudējumu, bet arī plašus postījumus un laupīšanas. Pilsēta tika dedzināta un izlaupīta, nopostītas vēsturiskās ēkas, iznīcinātas kultūras vērtības.

“Praktiski Jelgavas pilsēta par 90% tika nopostīta. Tā kā, ja mēs domājam no būvju viedokļa, tad tajā praktiski nevienas dzīvas ēkas gandrīz nepalika. Bet skaidrs, ka šajā periodā krita daudzi kareivji, katrs, kas zaudēja savu dzīvību, ir to vērts, lai mēs viņu pieminētu,” saka Jelgavas valstpilsētas domes priekšsēdētaja vietnieks Aigars Rublis.

Zemessardzes 52. kaujas atbalsta bataljona komandieris, pulkvežleitnants Mārtiņš Bučs: “Jelgavas atbrīvošana ir viens no mūsu brīvības cīņu posmiem, kuros tika izcīnītas svarīgas kaujas, lai mēs varētu būt brīva un neatkarīga valsts, turpinātu pastāvēt kā brīva un neatkarīga. Un šodien mēs, pateicoties arī tām cīņām, esam brīvi izmantojuši savu brīvību.”

Lai arī kopš cīņām pret Bermonta karaspēku pagājuši 106 gadi, atbrīvošanas cīņu piemiņa pilsētā joprojām tiek uzturēta.