Brīdis, kad sociālajos tīklos ieraugām apšaubāmu informāciju, daudziem ir pazīstams. Kāds satraucošs apgalvojums, nezināms avots vai ziņa, kas šķiet pārāk skaļa, lai būtu patiesa.
Taču bieži vien jautājums nav, vai mēs tai ticam, bet kā mēs rīkojamies tālāk. Katra mūsu darbība, pat šķietami nenozīmīga, var palīdzēt dezinformācijai izplatīties vēl plašāk.
Dezinformācijas pētnieks Mārtiņš Hiršs uzsver, ka pirmais un svarīgākais solis ir apstāties. Vitus ziņas visbiežāk veidotas tā, lai izraisītu emocionālu reakciju – dusmas, bailes vai vēlmi brīdināt citus. Tieši šī spontānā rīcība ir tas, uz ko dezinformācijas izplatītāji paļaujas visvairāk. Mārtiņš Hiršs, dezinformācijas pētnieks: “Nedalies. Nekomentē, neraksti, jebkurš komentārs, dalīšanās. patīk nospiešana vai kāda dusmīga emocija pacels uz augšu dezinformāciju algoritmā.”
Sociālo tīklu algoritmi nenošķir labus nodomus no sliktiem. Pat komentārs, kas mēģina apstrīdēt nepatiesu informāciju, platformām izskatās kā aktivitāte. Rezultātā šis saturs tiek parādīts vēl lielākam skaitam cilvēku, un dezinformācija turpina savu ceļu. Bieži tiek ieteikts par dezinformāciju ziņot pašām platformām, tomēr realitātē šis process ne vienmēr ir efektīvs. Reakcija var būt novēlota vai arī tās nav vispār. Tomēr Evita Puriņa, “Re:Check” redaktore, uzsver – ziņošana joprojām ir būtiska, jo tā veido kopējo priekšstatu par problemātiskā satura apjomu: “TikTok, piemēram, atpakaļ atsūta automatizētus paziņojumus, ka mums vadlīnijas nav pārkāptas. Facebook līdzīgi – tas process ir ilgāks, varbūt ir kādreiz, ka kaut ko novāc, bet tad, kad to jau ir redzējuši tūkstoši cilvēku, tas nedarbojas.”
Tomēr eksperti uzsver – ziņošana joprojām ir būtiska, jo tā veido kopējo priekšstatu par problemātiskā satura apjomu. Latvijā pastāv arī valsts institūciju veidotas ziņošanas iespējas, kas paredzētas tieši dezinformācijas izvērtēšanai. Tās ļauj ne tikai analizēt konkrēto gadījumu, bet nepieciešamības gadījumā arī iesaistīt atbildīgās iestādes. Ziņošana palīdz sargāt Latvijas informatīvo telpu un mazina risku, ka nepatiesa informācija turpinās izplatīties nekontrolēti. Valsts kancelejas Stratēģiskās komunikācijas un koordinācijas departamenta konsultante Elīza Daniela Burmistre stāsta: “Ja tas neizskatās kā tam vajadzētu izskatīties, vai tas liekas aizdomīgs, tad to var ziņot gan platformām, vai arī attiecīgajām valsts iestādēm, kas atbild par šo. Patērētāju Tiesību aizsardzības centrs, vai arī mums, mums ir ziņošanas iespējas mājas lapā – Melns uz balta, kur mēs cītīgi izskatām šo aizdomīgo saturu. Paši arī izmeklējam un nosūtam attiecīgajām iestādēm tālākajai rīcībai.”
Valsts kancelejas savā platformā gada laikā saņem ap 150 dezinformācijas ziņojumiem. Gadījumos, kad tas ir nepatiess vai sagrozīts saturs, kas ir pret Latvijas likumdošanu, to no attiecīgajiem sociālajiem tīkliem izņem. Elīza Daniela Burmistre turpina:
“Ziņot par dažādu veidu dezinformāciju tieši ir labi, jo tas aizsargā Latvijas drošības telpu, informatīvo telpu, palīdz gan sev, saviem tuviniekiem nelasīt nepatiesu informāciju un informācijas manipulāciju, neskatoties no tā avota. Tas arī veicina kritisko domāšanu un palīdz cilvēkiem neuzticēties visam, ko redz internetā.”
Katram no mums ir loma tajā, cik tālu dezinformācija aizceļo. Nereti pirksti “niez” padalīties ar redzēto. Tieši šajā brīdī jāapstājas. Īpaši bīstama situācija rodas brīdī, kad dezinformācija sāk izplatīties vairākās platformās vienlaikus un tai pievienojas plašāka auditorija. Šādos gadījumos apšaubāma informācija var pārtapt par šķietamu “patiesību”.
NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra pētniece Nika Aleksējeva aicina: “Ja mēs pamanām, ka aplams apgalvojums vai situācijas interpretācija izplatās ne tikai vienā platformā, bet daudzās. Turklāt cilvēki iesaistās, tad tas pārplūst, teiksim no Facebook jau uz slēgtajām grupām, tad to, kā patiesību vēl paņem kāda slavenība un ierunā TikTok video. Tad gan jau ir par vēlu, bet tad mums būtu jāuztraucas. Tā ir dezinformācija, kura faktiski līdz galam ir panākusi savu mērķi. Tā ir izpildījusi ieprogrammēto kampaņu, sasniegusi kampaņas mērķi, piemēram, konkrētu klikšķu skaitu un konkrētu ietekmi.”
Dezinformācija neizplatās pati no sevis. To izplata cilvēki, bieži vien neapzināti. Apstāšanās, nedalīšanās, ziņošana un kritiska domāšana ir vienkāršākie, bet efektīvākie veidi, kā ikviens var palīdzēt sargāt informatīvo telpu. Klusums šajā gadījumā bieži vien ir daudz spēcīgāks par komentāru.
PROJEKTU ĪSTENO LATO AR VĀCIJAS VĒSTNIECĪBAS LATVIJĀ ATBALSTU.
