Kas kavē daudzdzīvokļu māju atjaunošanu? Jelgavā sāk iedzīvotāju aptauju

Jelgavā sākta iedzīvotāju aptauja par dzīvojamo māju apsaimniekošanas kvalitāti un iemesliem, kas kavē ēku atjaunošanu. Pašvaldība aicina iedzīvotājus paust viedokli par praktiskiem jautājumiem un sniegt priekšlikumus, jo aptaujas rezultāti tiks izmantoti vadlīniju izstrādei, kas nonāks pie iedzīvotājiem, pārvaldniekiem un biedrībām.

Jelgavā daudzdzīvokļu māju apsaimniekošana un ēku atjaunošana joprojām ir viens no jautājumiem, kas iedzīvotājiem rada visvairāk diskusiju. Lai gan tiek runāts par dzīvojamā fonda sakārtošanu, iedzīvotāji norāda uz problēmām ar darbu kvalitāti, remontdarbu tempu un komunikāciju ar apsaimniekotāju.

“Maksā viņiem naudu, bet zālīti pļauj vienreiz sezonā. Un tas ir viss. Paši nopļaujam. Tas pats attiecas uz remontu. Ātrāk ir pašiem. Avārijas dienestu izsauc, viņi ātro remontu uztaisa, bet tā lai ilglaicīgi – nē. Sākat jau kaut ko darīt. Nevis tikai prasiet, lai maksā, bet, kad saņēmāt naudu, neko neizdarat,” situāciju savā daudzdzīvokļu mājā, kur saimnieko SIA “JNĪP”, atklāj Jelgavas iedzīvotājs Jānis.

Jelgavas iedzīvotājs Vitālijs, kura māju arī apsaimnieko SIA “JNĪP”: “Mums bija iesākusies cauruļvadu maiņa vecajām kanalizācijām, bet darbi ir kaut kur aizkavējušies, bet nebija arī kādu laiku mājas vecākā. Personīgi manā dzīvoklī nekas tā arī nav nomainīts.”

Pašvaldībā skaidro, ka māju atjaunošanas procesu ietekmē vairāki faktori – gan iedzīvotāju aktivitāte, gan iespējas finansēt nepieciešamos darbus. Tāpēc tiek meklēti risinājumi, kā veicināt iesaisti un atvieglot renovācijas uzsākšanu.

“Loģiski, ka ir skaidrs, ka būvdarbi ir dārgi. Tas ir viens no kavējošajiem momentiem. Un otrs, ka Eiropas līdzfinansējums vairs nav pieejams. Tie, kas paguvuši šajā projektā nostartēt, tiem arī renovācijas darbi notiek. Protams, mēs varbūt bijām vēsturiski ne tik aktīvi šajā ziņā, bet tagad mums jāsaprot, kādi vēl stimuli būtu jāievieš,” skaidro Jelgavas valstspilsētas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Daģis (AP).

Pieredze citās Latvijas pilsētās rāda – veiksmīga māju atjaunošana lielā mērā atkarīga no pašu iedzīvotāju iesaistes un spējas vienoties par kopīgiem lēmumiem.

Daugavpils iedzīvotājs Ruslans: “Es atbraucu uz šejieni kā tūrists. Tur, kur es apstājos, ir dzīvokļu īpašnieku kooperatīvs. Māja ir ļoti sakopta. Ir uztaisīta renovācija, esmu priecīgs, jo ieejot mājās ir ļoti patīkami. Daugavpīlī arī ar apsaimniekošanu iet dažādi, ir arī ielaistās mājas, bet lielākoties tagad iedzīvotāji cenšas gan remontēt, gan renovēt. Mums arī palīdz pašvaldība, bet iesaistāmies aktīvi paši un savu iespēju robežās.”

Pašvaldībā uzsver, ka būtiska loma turpmāk būs iedzīvotāju iesaistei un spējai vienoties par kopīgiem lēmumiem. Aptaujas rezultāti tiks izmantoti, lai izstrādātu praktiskas vadlīnijas, kas palīdzētu vienkāršot māju atjaunošanas procesu un veicinātu lielāku aktivitāti.

“Viens ir tas, ka mūsu pašvaldības apsaimniekotājam, “Jelgavas nekustamo īpašumu pārvaldei” jeb NĪPam, ir jāsāk strādāt efektīvāk un labāk. Jaunā valdes locekļa vadībā viņi jau sāk šo darbu. Otrs, mēs jau piedāvājam līdzfinansējumu sākotnējā projekta izstrādei. Un tad skatīsimies, kādas būs iedzīvotāju reakcijas šajā aptaujā, lai saprastu, kas vēl būtu nepieciešams,” skaidro Jelgavas valstspilsētas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Daģis (AP).

Nepilnas nedēļas laikā savas atbildes uz jautājumiem un priekšlikumus ir snieguši jau vairāk nekā tūkstotis Jelgavas iedzīvotāju. Aptauja noslēgsies 22. augustā.