Keramikas ceplis, amatnieki un vietējās garšas – Rēzeknē svin Latgales tradīcijas

Keramikas cepļa uguns, amatnieku prasmes un vietējās garšas apliecina – Latgales tradīcijas turpina dzīvot. Rēzeknes pilsētas svētku laikā apmeklētāji varēja ne tikai baudīt svētku programmu, bet arī iepazīt Latgales amatniecības tradīcijas, ko līdzi atnesa vietējie Latgales meistari. 

Pēc piecu gadu pārtraukuma Rēzeknes pilsētas svētku laikā atkal tika iekurināts keramikas ceplis.

“Mēs iepriekš kartīgi to izsildījām, iepriekšējā vakarā labi izkurinājām sausu, un ir labāk nekā cerējām. Vispār kurinājās ļoti labi, ir tādas dienas, kad kurināšana ir smaga un sarežģīta, pat īsti nevar pateikt iemeslu, bet tieši vakar, var teikt, ka mums noveicās, kurināšana gāja viegli, process gāja ātri, ātrāk nekā citās reizēs, paši izbrīnījāmies, ka tik viegli,” stāsta Stanislavs Viļums un Juris Papinovs no māla darbnīcām “Cukrasāta” un “Pīterkolns”.

Pēc keramiku darbu dedzināšanas un izņēmšanas no cepļa, apmeklētāji aktīvi piedalījās trauku vaskošanā.

“Vismaz astoņi meistari, kas deva darbus, kaut viens vai divi darbi, bet apmēram astoņi meistari pārstav šo cepli,” saka Stanislavs Viļums un Juris Papinovs no māla darbnīcām  “Cukrasāta” un “Pīterkolns”.

“Katru māla darinājumu obligāti ir jāsmērē ar uzsildītu eļļu, kas ir kopā sajaukts ar bišu vasku. Tas jādara, lai aizpildītu mazās spraugas keramikā un lai izveidotu skaistu struktūru,” skaidro keramikas meistare Svetlana.

Amatnieku ciemata tirdziņā savus ražojumus piedāvāja vairāki amatnieki un daudzi no tiem piedāvāja arī meistarklases, dāvājot iespēju pašiem izveidot savu darinājumu.

“Šodien pilsētas svētku ietvaros un arī par godu Rēzeknes pilsētas Rozei, kurai desmit gadu jubileja aprit 29. jūlijā, šodien ir sapulcināts amatnieku tirdziņš, kur ir iespēja ne tikai apskatīt, bet arī redzēt, kā tiek radīts. Un arī dažos momentos un vietās ir iespēja pat pielikt roku un pamēģināt,” stāsta pasākuma vadītājs Edgars Provejs.

“Šodien jaunatne labprāt nāk un darbojas, izgatavojot sev mazas mantiņas, atslēgu piekariņus, gan sev, gan arī, izrādās, dāvanai,” stāsta amatnieku darbnīcas “Apkalnmājas” meistare Irēna Baufale.

Apkalnmāju darbnīcā top zirglietas, sākot no sakām, iemauktiem un apaušiem, līdz dažādiem praktiskiem un dekoratīviem ādas izstrādājumiem. 

“Mēs esam vienīgā amatnieku darbnīca Latvijā un laikam Baltijā, kuri mākam izgatavot visu, kas ir nepieciešams zirga loka aizjūgam,” atzīst amatnieku darbnīcas “Apkalnmājas” meistare Irēna Baufale.

Arī Ingūna stāsta, ka maizes tapšanā izmantotas dažādas vietējās sastāvdaļas – ķiploki, sīpoli, burkāni, dilles un arī nātres. Pašlaik ceptas ir jau vairāk nekā 30 dažādas maizes garšas.

“Maizīti es cepu jau kādus trīs gadus. Un doma bija tāda – cept maizīti, pievienojot tai kaut ko vērtīgu klāt. Tas bija tas, kas man radās tepat dārzā, tepat apkārt, tajā vietā, kur es dzīvoju. Un, protams, tapa dažādas maizītes ar dažādām garšiņām,” skaidro “Zelta rika” mājražotāja Ingūna Šulberga.

“Latgalē tas autentiskums ir dziļi saknēs un viena no pamatvērtībām. Man liekas, tas ir vitāli svarīgi mums kā latgaliešiem, izmirstošajai sugai, maksimāli paildzināt to procesu un turpināt, un popularizēt, un arī gan amatus, gan darbus, gan tradīcijas nodot tālāk,” saka pasākuma vadītājs Edgars Provejs.

Arī daudzi meistari atzīst – tradīcijas ir jānodod nākamajām paaudzēm, lai senās prasmes un Latgales amatniecības vērtības turpinātu dzīvot arī nākotnē.