Lielākā daļa no mums ziņas un sociālos medijus telefonā skatās katru dienu, tomēr līdz šim Latvijā joprojām pietrūka precīzu un neatkarīgu datu par to, kuras vietnes cilvēki apmeklē visvairāk. Tā kā globālās platformas, piemēram, “Facebook” vai “YouTube”, šos datus neatklāj, vietējie mediji un reklāmas tirgus dalībnieki strādāja nepilnīgas informācijas apstākļos. Tāpēc, lai labāk izprastu auditorijas paradumus mobilajā vidē, šodien “Gemius Latvia” prezentēja jaunu datu risinājumu.
Šodien “Gemius Latvia” prezentē jaunu veidu, kā precīzāk mērīt iedzīvotāju mediju patēriņu mobilajās ierīcēs. Līdz šim dati galvenokārt bija pieejami tikai par datoru lietošanu, taču ar to nepietiek, jo arvien vairāk satura cilvēki patērē tieši telefonos.
SIA “Gemius Latvia” direktore Linda Egle-Šrenka skaidro, ka, lai spriestu par iedzīvotāju mediju paradumiem, ar datiem no datora vien nepietiek, jo arvien vairāk satura cilvēki patērē tieši telefonos: “Nu, kā jau mēs zinām, tad “Facebook”, “TikTok” un “YouTube” – tās ir tādas mobilo aplikāciju platformas un dati, kas mums ir par lietotāju paradumiem tajās no datora. Tie sniedz zināmu priekšstatu, bet tu nevari paredzēt, cik liela daļa no kopējās auditorijas tas ir – vai tā ir puse, vai trešdaļa. Turklāt paradumi mobilajā ierīcē un datorā noteikti atšķiras, tāpēc pieņemt, ka lietotāji uzvedas vienādi abās ierīcēs, būtu nepareizi.”
Jaunais risinājums balstās uz īpaši izveidotu mobilo paneli – tajā piedalās tūkstotis Latvijas iedzīvotāju, kuri savos telefonos izmanto īpašu programmu. Tā anonīmi apkopo datus par lietošanas paradumiem. Un šie dati ļauj labāk saprast, kā tiek patērēts saturs un kā darbojas reklāmas tirgus.
SIA “Gemius Latvia” direktore Linda Egle-Šrenka stāsta, ka tas ir būtiski arī vietējiem medijiem, jo reklāmas ieņēmumi ir galvenais to finansējuma avots: “Ja medijam ir stabila situācija un tas veiksmīgi darbojas, tas ir svarīgi arī sabiedrības interesēs. Var diskutēt par reklāmu apjomu vai mediju kvalitāti, taču cilvēki šo saturu tik un tā patērē. Tāpēc ir būtiski, lai mediji spētu nodrošināt savu darbību godīgā un neatkarīgā veidā. Ja medijam ir pietiekami ienākumi un stabils finansējums, tas var strādāt profesionāli un neatkarīgi, nepakļaujoties dažādām ārējām ietekmēm.”
Jaunais risinājums varētu sniegt precīzāku priekšstatu par mediju patēriņu Latvijā un palīdzēt gan nozares profesionāļiem, gan sabiedrībai labāk izprast digitālās vides attīstību.