Lielā talka Liepājā: no robežstaba līdz kaimiņu palīdzībai

Aizvadītajā nedēļas nogalē Lielajā talkā visos Latvijas novados un diasporā sakoptas 1500 vietas, talkās piedaloties vairāk nekā 100 000 talcinieku. Talkā sakopti un no atkritumiem atbrīvoti gan meži, gan parki un skvēri, upju un ezeru krasti, kā arī atsevišķi vēsturiski objekti. Piemēram, Liepājā atjaunots viens no četriem vēsturiskajiem pilsētas robežstabiem, uz kura arī uzstādīta 1938.gadā izgatavotā Liepājas ģerboņa kopija. Savukārt Jaunliepājas mikrorajona aktīvākie ļaudis pulcējās akcijā “Kaimiņu talka”, kuras laikā mazgāja savu un kaimiņu dzīvokļu logus, kā arī sakopa pagalmus. 

Liepājā Lielajai talkai šogad oficiāli bija pieteikti deviņi objekti. Viens no tiem – vienīgais līdz mūsdienām saglabājies vēsturiskais pilsētas robežstabs, kuru, krūmos ieaugušu, nesen bija atraduši tie paši jaunieši, kuri jau pirms pusgada atjaunoja Liepājas rajona robežzīmi. Pirms kara šādi robežstabi slējās pie visiem četriem autoceļiem, kas no Liepājas ved dažādos virzienos, un interesanta ir arī to izcelsme.

“Pie Liepājas ezera bija svētakmens, lielākais Latvijā pērkonakmens, tas bija 30 – cik tur bišķi vairāk apkārtmērā un četri metri vai drusku vairāk augstumā. Un tad, kad būvēja piecas verstis ceļu no Liepājas uz Grobiņas pusi, tad šo akmeni – jo nebija materiāla – diemžēl uzspridzināja,” saka Liepājas Okupācijas muzeja vadītāja Sandra Šēniņa.

No šī akmens atlūzām arī izgatavoja stabus, kas sākotnēji pildīja verstu stabu funkcijas un tikai pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados tos pārvietoja uz pilsētas robežām, piešķirot tiem jaunas funkcijas.

“Tos Liepājas ģerbonīšus ar Liepājas valdes lēmumu – bronzā atlietus – uzlika tikai 1938. gadā – tātad līdz okupācijai tur bija divi gadi palikuši,” turpina Šēniņa. 

Kad jaunieši bija atklājuši robežstaba atrašanās vietu, viņi nolēma ne tikai attīrīt šo vietu no krūmiem, bet pie staba piestiprināt arī betonā atlietu vēsturiskā ģerboņa kopiju. Tās izgatavošana tika uzticēta Mākslas skolas pasniedzējam Tomam Vītolam.

Kā saka viņš pats saka, tas neesot grūti: “Tās tehnoloģijas īstenībā ir tūkstoš gadu senas, atšķiras tikai materiāli. Tie ir palikuši mūsdienīgāki un to īstenībā ir pat vieglāk izdarīt. Visādi darbi ik pa laikam uzrodas, gan interesanti, gan ne tik interesanti – šis noteikti ir no tādiem interesantākajiem un mēs esam ieguvuši vēl vienu apskates objektu Liepājā.”

Zināms, ka šo betona ģerboņa kopiju drīzumā nomainīs bronzā atlieta – to apņēmies paveikt leģendārā hokeja vārtsarga Mihaila Vasiļomoka dēls Dmitrijs. Leģenda vēsta, ka kamēr vien vismaz viens no pilsētas robežsstabiem stāvēs, arī Liepāja pastāvēs.

Tikmēr Jaunliepājas iedzīvotāji sestdien bija sarīkojuši lokāla mēroga kaimiņu talku, kuras laikā mazgāja savu un līdzās esošo dzīvokļu logus.

TV Kurzeme

“Ir ļoti forši talkot tādās sabiedriskās vietās, kur ir ļoti labi redzams, ka tur ir viss piemēslots – mēs notīrām un tad viss ir ļoti skaisti un mēs varam uzsist sev pa plecu, ka mēs esam izdarījuši. Bet ļoti bieži mēs par to savējo logu aizmirstam. Un varbūt vajadzētu sākt no tā, ka mēs to savu logu notīrām un pēc tam skatāmies pāri sētai, kas tam kaimiņam notiek – un tad ejam arī viņam palīgā,” saka Jaunliepājas Kaimiņu talkas rīkotāja Barbara Freiberga.

Logu mazgāšanā piedalījās gan pieredzējuši talkotāji, gan arī tādi, kuri to iepriekš nebija darījuši.

“Pilsētas talkā es piedalos pirmo reizi. Es nolēmu piekrist un labi, ka es piekritu, jo ko šitādu es negribētu laist garām,” piebilst Liepājas Draudzīgā aicinājuma vidusskolas 4.klases audzēknis Ruslans Freidenfelds. 

Pēc labi padarīta darba Jaunliepājas talkotāji mielojās ar kopīgiem spēkiem pagatavotu zupu.