Liepājas ebreju stāsti atdzimst digitālajās lappusēs

Liepājas bagātīgā 400 gadu vēsture slēpj neskaitāmus neatklātus stāstus, tostarp par ebreju ieguldījumu pilsētas attīstībā. Ideja, kas aizsākās pirms teju 30 gadiem, nu pārtapusi elektroniskajā grāmatā par Liepājas ebreju mantojumu. Tā apvieno līdz šim izkaisītu un pat zudušu informāciju, atjaunojot Liepājas kultūrvēsturiskās identitātes nozīmīgu daļu un padarot to pieejamu ikvienam.

Sākot pētīt ebreju pirmskara vēsturi, ideja par grāmatas tapšanu radās liepājniecei Ilanai Ivanovai.  Pēc aptuveni 30 gadiem beidzot var svinēt tās atklāšanas svētkus. Idejas autore nenoliedz – darbs pie grāmatas nebija viegls, taču tas ir nozīmīgs veltījums Liepājas 400 gadu jubilejai.

Elektroniskās grāmatas idejas autore Ilana Ivanova: “Informācija par pirmskara Liepājas ebreju dzīvi bija izkaisīta daudzos un dažādos avotos. Ja gribējāt par kaut ko stāstīt, bija jāmeklē visur un jātulko no vienas valodas otrā. Otrkārt, šis pētījums nekad nevar būt pabeigts. Pat rakstot šo grāmatu, mēs ieguvām papildu informāciju no cilvēkiem, ar kuriem runājām.”

Aiz šīs vērienīgās ieceres stāv milzīgs redaktores Ingas Rončes darbs – trīs mēnešus ilgs intensīvs process, tulkojot apjomīgus tekstus, rūpīgi koriģējot un pārbaudot datus. 

“Uz fotogrāfijām nav parakstu – tas arī ir grūti, meklēt cilvēku, atrast. Tagad ir atpazīšanas programmas un, ja internetā viņš kaut kur ir, tad var atrast. Bet tas ir diezgan darbietilpīgs process,” saka elektroniskās grāmatas redaktore Inga Ronče.

“Valodu zināšanas bija ļoti svarīgas. Turklāt tas vecais vācu gotu šrifts… Otrkārt, ir vēl neizpētīts vesels slānis dokumentu, kas nāk no Kurzemes hercogistes laikiem, kur tieši ebreji tika minēti diezgan daudz,” piebilst Ilana Ivanova.

Lai arī process nebija vienkāršs, Ilana Ivanova atzīst, tas izvērtās par aizraujošu pētījumu. Katrs atklājums radīja jaunus jautājumus un virzienus, padarot šo darbu par dinamisku, sniega bumbas efektam līdzīgu procesu. 

Apmeklētāji atzīst šīs idejas nozīmību, uzsverot, ka grāmata ir būtisks solis Liepājas vēstures padziļinātā izpratnē. Tajā būs iespējams iepazīties ar Liepājas ebreju kopienas ieguldījumu izglītībā, medicīnā, uzņēmējdarbībā, kultūrā un sportā, tādējādi atklājot maz zināmus, bet pilsētai nozīmīgus stāstus.

“Protams, tas ir nozīmīgi. Pētot Liepājas vēsturi, mēs saprotam, cik bagātīga tā ir un cik maz pētīta. Cik daudz ļaužu, cik daudz – es pat teiktu – civilizācijas nesa savu ieguldījumu tajā,” saka atklāšanas pasākuma apmeklētāja Diāna.

Liepājas ebreju kopiena, kas pirms Otrā pasaules kara bija viena no lielākajām un aktīvākajām Latvijā, bija viena no pirmajām, kas jau 19. gadsimta sākumā izveidoja savu sinagogu Liepājā, veidojot būtisku pilsētas sociālo un ekonomisko dzīves daļu.