Lai gan lieli un ragaini, patiesībā ūdensbifeļi ir ļoti miermīlīgi un draudzīgi dzīvnieki. Kāda saimniecība Cēsu novadā kļuvusi par pirmo Baltijā, kur mājvietu raduši deviņi šie eksotiskie dzīvnieki. Saimnieki pieredzi ūdensbifeļu turēšanā guvuši ārzemēs un ir apņēmības pilni Latvijā no to piena ražot autentisku mocarellas sieru.
Šie tumšie un ragainie dzīvnieki saimniecībā “Jaunžūras” Cēsu novadā no Zviedrijas ieradušies 6. janvārī. Taču šeit tie jau ir ļoti labi iejutušies, ko varēja novērot arī ReTV viesošanās laikā. Saimnieki Arta Celma un Pēteris Janevics stāsta, ka ideju par ūdensbifeļu audzēšanu Latvijā lolojuši vairākus gadus.
“Ideja vairāk nāca no manis. Brīdī, kad dzīvoju Jaunzēlandē, manam darba kolēģim bija ūdensbifeļi, un tā bija pirmā reize, kad redzēju tos fermā. Tā kā mums abiem ļoti garšo mocarellas siers, izdomājām, ka tā būtu lieliska iecere,” stāsta saimnieks Pēteris Janevics.
Saimnieki Arta Celma un Pēteris Janevics kopā ar saviem ūdensbifeļiem.
Šobrīd saimniecībā ir astoņas ūdensbifeļu govis un viens bullis. Visas govis ir grūsnas, un pirmie Latvijā dzimušie ūdensbifeļu teļi gaidāmi jau marta vidū. Līdz ar ģimenes pieaugumu pamazām sāksies darbs pie siera ražošanas.
“Mēs sastrādāsimies ar pārtikas tehnologiem, tāpat mums ir iespēja piesaistīt itāļus ražošanas procesam un receptes izstrādei. Sākumā tas būs roku darbs, bet pēc tam pamazām iegādāsimies iekārtas, lai procesu atvieglotu,” nākotnes plānus iezīmē saimniece Arta Celma.
Lai gan vizuāli dzīvnieki ar milzīgajiem ragiem var šķist draudīgi, klātienē tie izrāda lielu interesi par cilvēkiem un labprāt ļaujas glāstiem. Lai gan ūdensbifeļi galvenokārt asociējas ar Āzijas rīsu laukiem un Itāliju, saimnieki uzsver, ka arī Latvijas ziema tiem nekaitē – dzīvniekiem ir uzaudzis biezs kažoks un tiem ir ļoti bieza āda.
“Zviedrijā viņi iet ārā arī sniegā. Mēs pagaidām vēl nelaižam, jo mums nav līdz galam sakārtota aploku sistēma, lai viņi varētu iziet droši. Pavasarī pirmo reizi laidīsim ganībās – tas būs piedzīvojums,” norāda A. Celma.
Šie dzīvnieki ir ideāli piemēroti mitru pļavu noganīšanai, jo ēd rupju barību, ko govis bieži neizvēlas. Turklāt sava spēcīgā auguma dēļ tie neiestieg dubļainās vietās. Zviedrijā šādu mitru teritoriju noganīšanai ūdensbifeļus izmanto pat speciālās valsts programmās.
“Viņi ēd pat niedres. Bifeļi ideāli nogana pļavas un palienes, kur neviens cits dzīvnieks neēd. Viņi ir ļoti mazizvēlīgi uz ēdienu, bet, protams – jo labāks ēdiens, jo vairāk piena. Tādēļ šobrīd barojam viņus ar skābsienu,” skaidro P. Janevics.
Nākotnē saimnieki ganāmpulku cer palielināt vismaz līdz 30 dzīvniekiem. Ar “Altum” atbalstu ūdensbifeļiem pavasarī taps moderna kūts, kur notiks to robotizēta slaukšana un būs ierīkota siera ražotne.