OCTA kļūst obligāta arī elektroskrejriteņiem

Elektroskrejriteņi ir populārs pārvietošanās veids pilsētā, it īpaši vasarā, taču negadījumi, kuros tie iesaistīti, notiek bieži – pērn Valsts policijā reģistrēti vairāk nekā 350 negadījumi, kuros iesaistīti skrejriteņi. Sadursmēs ar gājējiem vai auto var ciest gan pats elektroskrejriteņa braucējs, gan citi satiksmes dalībnieki un viņu īpašums, tāpēc no šodienas visiem reģistrētajiem elektroskrejriteņiem nepieciešama obligātā civiltiesiskā transportlīdzekļu apdrošināšana jeb OCTA. 

Ceļu satiksmes drošības direkcijas dati liecina, ka valstī kopumā reģistrēti vairāk nekā 27 tūkstoši elektroskrejriteņu, no tiem nedaudz virs 16 tūkstoši pieder privātpersonām. Šobrīd vien vairāk nekā trīs tūkstoši privātpersonu iegādājušies obligāto civiltiesisko transportlīdzekļu apdrošināšanu. Tikmēr juridiskās personas apdrošināšanu iegādājušās jau gandrīz 99% elektroskrejriteņu.

Latvijas Aprošinātāju asociācijas prezidents Jānis Abāšins skaidro, ka liela daļa privāto skrejriteņu, visticamāk, netiek izmantoti: “Ja mēs tā skatāmies uz to statistiku – Latvijā reģistrēti 27 tūkstoši skrejriteņu. No tiem, 11 tūkstoši pieder juridiskajām personām, kuras attiecīgi šos skrejriteņus izīrē. Tieši šie izīrētie skrejriteņi ir katru dienu redzami uz ielām un tiek lietoti. Ir jautājums, cik no tiem atlikušiem 16 tūkstošiem privātpersonu skrejriteņiem tiek izmantoti katru dienu?  Es pieņemu, ka liela daļa no tiem skrejriteņiem stāv kaut kur mājās, dzīvokļos, šķūnīšos, garāžās un netiek izmantoti.”

Ceļu satiksmes negadījumi, kuros iesaistīti skrejriteņi arvien pieaug, tāpēc obligātās apdrošināšanas iegāde sedz zaudējumus negadījumā cietušajām trešajām personām – gan par nodarītajiem miesas bojājumiem, gan par sabojātu mantu vai īpašumu.

Par obligāto civiltiesisko transportlīdzekļu apdrošināšanu elektroskrejriteņiem stāsta Jānis Abāšins: “Vai tas ir skrejritenis, motocikls, traktors, kombains vai autobuss vai automašīna, pamatideja neatšķiras. Pamatideja ir ļoti vienkārša, ja es kā autovadītājs vai skrejriteņa vadītājs nodaru kādām pāri ar savu rīcību – izraisu satiksmes negadījumu, tad man pašam par šo satiksmes negadījuma skādi nav jāmaksā. Manā vietā maksās šī obligātā civiltiesiskā apdrošināšana – tas, ko mēs tautā saucam par OCTA. Pamatideja ir ļoti vienkārša, tā ir sevis aizsardzība, lai tad, ja es savāru ziepes, man būtu vieglāk no šīm ziepēm izkļūt cauri.”

Valmierā uzrunātie iedzīvotāji atzīst, ka tiem ir bijusi pieredze ar nomai pieejamajiem elektroskrejriteņiem, tomēr uzskata tos par nedrošu transportlīdzekli un bieži vien izvēlās citas alternatīvas, piemēram, velosipēdu: “Mums tāda nelabvēlīga pieredze ar skūteri, kad krīt un lauž locekļus, tāpēc nē neiesaku to – noteikti, nē. Es domāju tas ir ļoti pozitīvi, ka tagad ir obligāta apdrošināšana, jo šajā gadījumā, ja tas nelabvēlīgais atgadījums būtu noticis, kad ir šī apdrošināšana, tad vismaz būtu kaut kāda drošība tam cilvēkam.”

Valmierietis Gustavs arī nevēlas savu privāto elektroskrejriteni: “Es domāju, pagaidām tam nav vajadzības. Es tulīt arī uz Rīgu braukšu, man 12. klases beigas bija. Tur izklausās, ka labāk ar fiksīti būtu braukāt vai kaut kāds cits transports. Skūteris man šķiet arī tāds diezgan nedrošs – man personīgi grūti manevrēt. Arī tāds drauds sabiedrībai īstenībā – ir dzirdēts daudz par viņiem – negadījumi un tā.”

Visbiežāk elektroskrejriteņu braucēji gūst traumas iebraucot bedrē vai saduroties ar citiem transportlīdzekļiem. Šādi negadījumi diemžēl bieži beidzas ar nopietniem savainojumiem, tāpēc elektroskrejriteņu vadītājiem jābūt īpaši piesardzīgiem, izvēloties braukšanas maršrutu, kā arī jāizmanto aizsargķiveres.