Pirmsvēlēšanu solījumi – kādi lēmumi patiesībā ir pašvaldību rokās?

Tuvojoties pašvaldību vēlēšanām, vēl intensīvāk, īpaši sociālajos medijos, izskan partiju solījumi. Taču ne visi no tiem patiesībā ir pašvaldību kompetencē. Lai gan solījumi mēdz skanēt pārliecinoši, pašvaldību darbs vienmēr notiek valsts likumu ietvaros un nereti ciešā sadarbībā ar valsts institūcijām. Lai saprastu, ko vietvara var darīt un kur tai trūkst pilnvaru, ir svarīgi atgādināt — kādas ir pašvaldību reālās funkcijas.

Pašvaldību galvenās funkcijas ir nodrošināt dažādus pakalpojumus sabiedrības interesēm un vajadzībām. Tās gādā gan par infrastruktūras uzturēšanu un attīstību – ielām un ceļiem, ūdensapgādi, kanalizāciju un siltumapgādi, apkārtējās vides tīrību un atkritumu apsaimniekošanu. Pašvaldību pārziņā ir arī sabiedriskais transports, bērnudārzu un skolu uzturēšana un kapsētas. Tāpat tām jānodrošina sociālie pakalpojumi, jāgādā par iedzīvotāju veselību, jāveicina sporta un kultūras attīstība.

Tās nav izvēles iespējas — tās ir jomas, kurās pašvaldībai ir pienākums rīkoties neatkarīgi no politiskajiem solījumiem. Un šis saraksts nesatur, piemēram, pensiju paaugstināšanu vai nodokļu samazināšanu — tās ir valsts, nevis vietējas varas lietas. 

“Mūsu likumdošana regulē gan valsts, gan pašvaldības funkcijas, tas ir noteikts likumdošanā. Pašvaldībai ir izglītība, sociālā palīdzība, sports, kultūra. Tajā pašā laikā ir arī, piemēram, Kultūras ministrija – mūzikas izglītības kontrole – un ir arī augstākā izglītība, kas ir Izglītības ministrijas pārziņā. Tās nav pašvaldības funkcijas,” norāda Didzis Jēriņš, Liepājas domes Izpilddirektora vietnieks būvniecības jautājumos.

Pieredze rāda — iedzīvotāji visbiežāk meklē palīdzību tieši sociālajos jautājumos, un tieši šeit arī visbiežāk rodas pārpratumi. Daudzas sociālās funkcijas pilda gan valsts, gan pašvaldība un ne vienmēr ir skaidrs, kura institūcija par ko atbild.

Par atšķirību starp valsts un pašvaldību pienākumiem atgādina arī politologs. Viņš uzsver — lai arī daudzi solījumi izklausās labi, jāatceras, ka pašvaldību rīcība vienmēr var būt ierobežota. Piemēram, pēdējā laikā tieši valodas tēma kļuvusi par skaļu priekšvēlēšanu solījumu daļu, īpaši no partijām, kas uzrunā krievvalodīgos vēlētājus. Taču likums šajā jautājumā ir nepārprotams.

“Krievu valodas atgriešanās domē nav iespējama, jo valodas funkcionēšanu nosaka Saeima un likumdošana, kas tiek pieņemta Saeimā,” saka politologs Filips Rajevskis.

Partiju solījumos mēdz būt arī tādi priekšlikumi, kas izklausās konkrēti un pievilcīgi, piemēram, kāda partija Liepājā sola pielāgot Liepājas ezeru atpūtas mērķiem. Taču realitātē šis objekts ir dabas liegums un tas nozīmē, ka pašvaldībai šeit nav gala vārds.

“Tā ir sadarbība ar Valsts vides dienestu un Dabas aizsardzības pārvaldi, abas divas institūcijas ir valsts institūcijas, un šajā gadījumā pašvaldība var mēģināt šo dialogu risināt, kaut ko darīt, bet nebūs tie, kas to atrisina,” komentē Filips Rajevskis. 

Svarīga ir ne tikai solītāju atbildība, bet arī sabiedrības izpratne par to, kā darbojas pašvaldības. Un, lai šajās iespēju robežās orientētos arī iedzīvotāji, svarīgi, lai cilvēki, kas strādā valsts un pašvaldību iestādēs, būtu kompetenti informācijas pasniegšanā, izstāstot  – kur vērsties, kas ir attiecīgās institūcijas atbildība un kādā veidā tās var palīdzēt iedzīvotājiem.

Pašvaldību likums paredz arī iespēju pašvaldībām rīkoties plašāk – proti, īstenot tā sauktās brīvās iniciatīvas. Tas nozīmē, ka vietvara var uzņemties arī tādus pasākumus, kas nav tieši noteikti likumā, ja tie ir vērsti uz sabiedrības labklājību un nepārkāpj valsts institūciju kompetenci. Un arī tāpēc pašvaldībām būtu vairāk jāskaidro iedzīvotājiem, ko un kāpēc tās dara vai gluži pretēji – nespēj izdarīt.