Daudzi latvieši dodas prom no dzimtenes finansiālu apsvērumu dēļ, cerot ārzemēs nedaudz nopelnīt un atgriezties, taču nereti dzīve svešumā ieilgst. Tā notika arī Dacei Makužai, kura līdz 20 gadu vecumam sevi sauca par rīdzinieci, taču vienas dienas laikā kopā ar draugu pieņēma lēmumu doties uz Angliju, lai sakrātu līdzekļus kāzām. Sākotnēji plāns bija tikai mazliet uzkrāt, tomēr dzīve ārzemēs ieilga, un tur viņa pavadīja 12 gadus.
“DaMak Studijas” īpašniece Dace Makuža: “Mums bija plāns, mēs par to runājām, bet tad, kad tu sāc krāt, tu vienā brīdī nonāc pie secinājuma – cik ilgi tad krās, gribas dzīvot. Tu sāc staigāt pa restorāniem, nopērc automašīnu, un tad tie iekrājumi atkal sarūk.”
Sākumā Dace strādāja fabrikā, bet, kad pieteicās dēls, viņa zināja – atpakaļ tur vairs neies. Tad Dace pievērsās skaistumkopšanas nozarei un ar laiku atvēra savu salonu, kur piedāvāja dažādas procedūras. Tomēr viss, ko viņa bija uzbūvējusi, sabruka vienā dienā, kad atnāca ziņa – Latvijā dzīvojošās mammas veselības stāvoklis strauji pasliktinājies.
“Es saņēmu zvanu 4. decembrī un 9. decembrī ar vienvirziena biļeti, ar somām un čemodāniem mēs ar dēlu lidojām atpakaļ,” atceras Dace.
Ierodoties Latvijā, Dacei vispirms bija jāatrod dzīvesvieta. Viņa zināja, ka Rīgā dzīvot nevēlas, taču konkrēta plāna nebija. Liktenis aizveda viņu uz Jēkabpili, un nu jau pusgadu Dace ir jēkabpiliete. Dēls Jēkabs Kristofers sācis skolas gaitas Jēkabpils 2. vidusskolā, bet Dace jau paguvusi atvērt savu skaistumkopšanas salonu. Tajā viņa piedāvā ne tikai skropstu pieaudzēšanas pakalpojumus, bet arī apmāca jaunos meistarus.
“Es neesmu tāds cilvēks, kas baidās. Es malku varu saskaldīt, salikt mēbeles, ko man vajag. No sākuma jāatrisina situācija un pēc tam tu domā, kas jādara. Arī lidmašīnā iekāpjot, es sēdēju un domāju, ko man vajag darīt tālāk,” saka Dace Makuža.
Pārvākšanās laikā visvairāk izaicināja dokumentu kārtošana, taču Dace stāsta, ka ikviens cilvēks, kuru satikusi šajā procesā, bijis atsaucīgs un palīdzējis: “Man nav bijuši tādi cilvēki, kas teiktu, lai tieku pati galā. Visiem ir ieteikums, pasaka, kur tālāk vērsies. Sākumā visi zvani, kur pierakstīties. Es nezinu, kas ir jādara un kāda ir sistēma. Es nesapratu, kā te viss notiek.”
Tomēr ne visiem, kuri vēlas atgriezties dzimtenē, tas izdodas tik vienkārši – bieži nepieciešams remigrācijas koordinatora atbalsts.
Zemgales plānošanas reģiona Remigrācijas koordinatore Anete Briņeca: “Bieži vien cilvēki atgriežas tīri emocionālā faktora dēļ. Ja man būtu jānosauc vidējais profils, tad tā ir ģimene ar diviem bērniem, kas ir strādājusi dažādus darbus. Tie ir aptuveni 10, 12 gadi ārzemēs, un ir šīs domas, ka gribas atgriezties Latvijā.”
Visbiežāk cilvēkus interesē valsts un pašvaldību piedāvātie pakalpojumi, skolas un bērnudārzi. Visbiežāk izvēlas pārcelties vasaras beigās, lai bērni varētu uzreiz uzsākt skolas gaitas.
Pērn Zemgales plānošanas reģionā ar remigrācijas koordinatora atbalstu kopumā Latvijā atgriezās 99 personas.
 |
Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par "Novadu ziņas kanālā ReTV" saturu atbild SIA "Re MEDIA” |
| Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. | |