Lai gan mākslīgais intelekts (MI) arvien biežāk tiek izmantots ikdienas darbā, tā potenciāls daudzviet joprojām netiek pilnvērtīgi izmantots. Gandrīz deviņi no desmit darbiniekiem atzīst, ka MI izmanto darba vajadzībām, taču pārsvarā vienkāršiem uzdevumiem, piemēram, informācijas meklēšanai vai dokumentu kopsavilkumu sagatavošanai. Tikai neliela daļa darbinieku MI izmanto, lai būtiski mainītu darba procesus un paaugstinātu produktivitāti, liecina globāls pētījums par darba vides pārmaiņām.
Aptaujā piedalījās 15 tūkstoši darbinieku un 1 500 darba devēju 29 valstīs, un tās rezultāti atklāj būtisku atšķirību starp tehnoloģiju ieviešanu un cilvēku gatavību tās pilnvērtīgi izmantot. Vienlaikus secināts, ka uzņēmumi, kuri MI ieviešanu apvieno ar mērķtiecīgām apmācībām un vadības atbalstu, spēj sasniegt būtisku darba efektivitātes pieaugumu.
Neraugoties uz tehnoloģiju izplatību, pētījums rāda, ka daudzi darbinieki MI izmanto piesardzīgi. Vairāk nekā trešdaļa respondentu uztraucas, ka pārmērīga paļaušanās uz mākslīgo intelektu var vājināt viņu profesionālās prasmes, savukārt gandrīz divas trešdaļas norāda uz pieaugošu darba slodzi un spiedienu pēdējā gada laikā. Tajā pašā laikā tikai neliela daļa darbinieku saņēmuši pietiekamas apmācības, lai MI izmantotu kā atbalsta rīku, kas palīdz strādāt gudrāk, nevis vairāk.
Papildu izaicinājumus rada tā dēvētais “ēnu MI”, kad darbinieki darbā izmanto pašu izvēlētus mākslīgā intelekta rīkus, nevis uzņēmuma ieviestos risinājumus. Atsevišķās nozarēs šāda prakse ir izplatīta gandrīz pusei darbinieku, radot riskus gan datu drošībai, gan vienotai darba pieejai.
Pētījuma dati arī liecina, ka tehnoloģiju ieviešana pati par sevi negarantē rezultātus.
Uzņēmumos, kur trūkst komandas kultūras, mācīšanās iespēju un vadības iesaistes, MI sniegtie ieguvumi ir ievērojami mazāki. Savukārt organizācijas, kas vienlaikus investē tehnoloģijās un cilvēkos, nodrošinot apmācības, skaidrus mērķus un drošu vidi jaunu risinājumu izmēģināšanai, gūst lielāku atdevi.
Kā norāda EY Biznesa konsultāciju prakses partneris Nauris Kļava, mākslīgais intelekts jau ir plaši pieejams, taču uzņēmumi nereti saskaras ar plaisu starp tehnoloģiju iespējām un darbinieku gatavību tās izmantot. “Lielākā daļa darbinieku joprojām izmanto MI tikai pamata uzdevumiem, bet bailes par darba drošību, prasmju mazināšanos un pieaugošajām slodzēm rada pretestību. MI sniedz izcilus rezultātus, kad uzņēmumi spēj apvienot cilvēku un tehnoloģiju stiprās puses, taču, ignorējot cilvēkfaktoru, šie ieguvumi kļūst grūtāk sasniedzami,” uzskata Kļava.
Pētījums arī atklāj, ka ieguldījumi darbinieku prasmju pilnveidē veicina pārmaiņas, taču vienlaikus rada izaicinājumus darbinieku noturēšanā. Darbinieki, kuri gada laikā saņem vairāk nekā 81 stundu apmācību MI jomā, ziņo par vidējo produktivitātes pieaugumu 14 stundas nedēļā – ievērojami virs mediānas, kas ir astoņas stundas. Tas nozīmē, ka mācības un jauno zināšanu apguve patiešām strādā – cilvēki kļūst efektīvāki, drošāki un spēj labāk izmantot MI savā darbā.
Taču ir arī otra puse. Šie paši darbinieki ir uz pusi (55 %) biežāk gatavi mainīt darbu, jo viņu prasmes kļūst ļoti pieprasītas darba tirgū. MI speciālistu zināšanas ir augstā vērtē, un ārējie piedāvājumi bieži izrādās pievilcīgāki par iespējām pašreizējā uzņēmumā.
Darba devēji var mazināt šo risku, piedāvājot visaptverošus labumus, tostarp piekļuvi modernām tehnoloģijām, elastīgus darba nosacījumus un karjeras iespējas, kas ļauj pielietot iegūtās MI prasmes.
“Kamēr MI pārveido darba vidi, uzņēmumu līderiem jāveido kultūra, kas vienlaikus atbalsta cilvēku labsajūtu un tehnoloģiju efektīvu izmantošanu. Tie uzņēmumi, kas stiprinās savus cilvēku un prasmju pamatus, būs vislabāk sagatavoti nākotnes izaicinājumiem. Tas ir par apstākļu radīšanu, kuros cilvēki un tehnoloģijas var kopā augt un attīstīties,” uzsver Nauris Kļava.