Pieejamība dabā: Bernāti un Liedagi kļūst par paraugu Latvijā

Dienvidkurzemes novadā divās piekrastes atpūtas vietās simboliski pacelti zaļi balti zaļie “NaaC” karogi. Bernātu pludmale un Liedagu atpūtas vieta tagad oficiāli atzītas par pilnībā pieejamām – gan cilvēkiem ar kustību traucējumiem, gan ģimenēm ar bērniem. Līdz ar to Kurzemes piekraste šajā ziņā kļūst par vienu no pieejamības līderēm Latvijā. 

Bernātu pludmale un dabas parks jau ilgstoši ir viens no pieprasītākajiem galamērķiem Kurzemes piekrastē un tā tiek veidota kā vieta, kur ērti justies ikvienam. Pieejamības attīstība šeit sākta jau no Nīcas novada laikiem, un zaļo “NaaC” pieejamības sertifikātu saņem jau otro gadu pēc kārtas. 

Pieejamības novērtējums Bernātu pludmalei.

Agija Kaunese, Nīcas un Otaņķu pagasta pārvaldes vadītāja: “Bernāti un Bernātu dabas parks ir viens no pieprasītākajiem tūrisma objektiem Dienvidkurzemē un par to mums ir ļoti liels prieks. Un nav jau runa tieši par cilvēkiem ar īpašajām vajadzībām vai tiem, kas nevar pārvietoties. Jebkurā gadījumā senioriem ir vieglāk izmantot šīs laipas, arī ar maziem bērniem ir, tas ir tāds komplekss jautājums.” 

Sertifikātam ir divi līmeņi – dzeltenais, kas nozīmē daļēju pieejamību un zaļais, kas ir augstākais novērtējums. To šogad saņēmuši gan Bernāti, gan Liedagi. Un darbs turpinās – Bernātos jau apstiprināts jauns projekts, kas vēl vairāk uzlabos piekļuvi atpūtas zonām.

“Tiks papildināta šeit nokāpšana no esošās ietves, piekļuve pie atpūtas vietas, piekļuve pie ugunskura vietas,” piebilst Nīcas un Otaņķu pagasta pārvaldes vadītāja Agija Kaunese.

Iniciatīva par dabas pieejamību aizsākās 2018. gadā, un šogad tās autori – invalīdu un viņu draugu apvienība “Apeirons” un biedrība “Latvijas Zaļā kustība” – ar gandarījumu pauž, ka šobrīd Latvijā jau ir septiņas šādas sertificētas atpūtas vietas. Uzsvars likts uz līdzsvaru – lai, veidojot šos objektus, vienlaikus tiktu saglabātas dabas vērtības un nodrošināta pieejamība ikvienam.

Jānis Matulis, biedrības “Latvijas Zaļā kustība” valdes priekšsēdētājs: “Šī pieejamība ir rīkota atbilstoši dabas aizsardzībai, respektīvi visas takas, visas ir videi draudzīgas, viņas ir ar konkrētiem maršrutiem, kas nozīmē, ka cilvēku plūsma tiek arī regulēta. Un visas šīs infrastruktūras objekti gan stāvlaukumi, gan takas ir visiem, burtiski pilnīgi visiem pieejami.”

Taka uz pludmali.

Lai dabas objekts saņemtu augstāko – zaļo – pieejamības novērtējumu, ir jāizpilda virkne kritēriju. Jābūt ne tikai autostāvvietām, bet arī cilvēks tālāk var droši pārvietoties, apstāties, atpūsties un izmantot visu nepieciešamo infrastruktūru bez šķēršļiem.

Jānis Matulis, biedrības “Latvijas Zaļā kustība” valdes priekšsēdētājs: “Ļoti svarīgs elements ir arī vieta, kur tu vari apstāties un nevis takas galā vienkārši kaut kur iekrist smiltīs, bet, kā teikt, apstāties un pavērot šo dabas konkrēto objektu. Dabas pieejamības vietā sarīkota un ierīkota tualete, kas ir absolūti pieejama, atbilstoši visiem universālā dizaina standartiem.”

Lai arī daudzviet Latvijā pieejamība vēl joprojām ir izaicinājums, Kurzemē vērojamas pozitīvas pārmaiņas. Speciālisti uzsver – šis reģions šobrīd ir soli priekšā pārējai valstij.

“Man prieks par to, ka tā saprašana veidojas gan pašvaldībām, gan privātajiem uzņēmējiem, saprotot to, ka cilvēks ar invaliditāti, arī vecāka gadagājuma cilvēks, viņš ir maksātspējīgs. Viņš atbrauc, nopērk kaut ko, viņš paēd, viņš labprāt piedalās kaut kādā veidā visā tajā kopienas dzīvē. Kopumā Latvijā skatoties tā pieejamība vēljoprojām ļoti, ļoti grēko kaut kur,” saka invalīdu un viņu draugu apvienības “Apeirons” valdes priekšsēdētājs Ivars Balodis.

Šosezon “NaaC” karogi pacelti vēl arī Juglas Meža pieejamības takā, Talsu novada Rojas un Mērsraga pagastu pludmalēs, kā arī Tukuma novada Ķesterciema pludmalē, un interese par šo ideju palielinās arī kaimiņvalstīs. 

Taka uz pludmali.