Ar saukli “Ceļš uz brīvību” šo sestdien Rīgā norisināsies ikgadējais cilvēktiesību aizsardzības notikums – “Riga Pride” gājiens. Šogad aprit divdesmit viens gads kopš pirmā praida Latvijas galvaspilsētā. Organizatori uzsver, ka lai gan divu gadu desmitu laikā sabiedrības attieksme ir būtiski mainījusies un panākts arī partnerattiecību regulējums, darbs pie pilnvērtīgas tiesiskās vienlīdzības joprojām turpinās.
Ar vērēnīgu gājienu šo sestdien noslēgsies divu nedēļu garā “Riga Pride” pasākumu programma. Divdesmit viena gada laikā pasākums ir izaudzis par vienu no nozīmīgākajiem pilsoniskās sabiedrības pasākumiem valstī.
“Riga Pride” pārstāvis Kaspars Zālītis stāsta, ka šodien praidā vairs nerunā tikai par LGBT kopienas tiesībām – tā ir kļuvusi par vietu vispārējai līdztiesībai, kurā aktualizē gan tiesības cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem, gan iekļaujošu vidi darbavietās un sabiedrībā kopumā: “Jāsaka to, ka Rīgas praids šo 21 gadu ir attīstījies no tāda notikuma, kas bija diezgan skarbi uztverts sabiedrībā līdz jau tādam pasākumam, kurā piedalās daudz cilvēku – daudz tūkstoši organizācijas, uzņēmumi, politiķi. Tā kā Rīgas praids ir savā ziņā cilvēktiesību paušanas vieta, kur mēs arī varam runāt par to, kādas netaisnības mums ir, vai par to, ko mēs vēlamies, un kāda mūsu sabiedrība ir.”
Kopš divi tūkstoši piektā gada Latvijā cilvēktiesību jomā ir panākts daudz – ieviests partnerattiecību regulējums, pastiprināts aizliegums diskriminācijai darba vietā un ieviestas stingrākas normas saistībā ar naida noziegumiem.
“Riga Pride” pārstāvis Kaspars Zālītis norāda, ka viens tas bija prasījis lielas pūles, taču visuzskatāmāk gadu gaitā mainījusies tieši sabiedrības attieksme: “Jāsaka, ka pirmajā gājienā Rīgā, kurā arī es gāju, mēs bijām tikai 70 cilvēki, un pret mums bija aptuveni 3 tūkstoši agresīvi protestētāji. Tā agresīja izpaudās dažādos veidos, arī gadu vēlāk mums meta ar visādām lietām, tā skatā, protams, ar svēto ūdeni mēs tikām aplieti. Kā jau es to biju teicis, tas ir pierādījums, ka tas mūs padara tikai stiprākus, bet šajā laikā ir lietas, kas ir nemainīgas, un tie ir daži politiķi, kas bija tajā laikā un kas ir atnākuši atpakaļ. Oligarhi, kā mēs viņus arī varētu saukt, un viņi kā bijuši homofobi tajā laikā, tā viņi arī turpina savus viedokļus paust tagad. Tas, kas ir mainījies, ir tā sabiedrības attieksme. Ir daudz vairāk cilvēki kļuvuši atvērtāki, par šiem jautājumiem vairs nečukst. Viena liela daļa jau pazīst kādu no LGBT kopienas cilvēkiem – vai tas ir draugu lokā, vai tas ir ģimenē.”
Lai gan sasniegumu ir daudz, “Riga Pride” pārstāvis Kaspars Zālītis norāda, ka priekšā vēl tāls ceļš. Piemēram, tiesību loks ir jāpaplašina un tāpat kritiski svarīgi ir pastiprināt cīņu pret slēpto vardarbību, ar ko kopienas cilvēki joprojām saskaras ikdienā.
Jāpiebilst, ka gājiens startēs sestdien pulksten trīspadsmitos Esplanādē, un noslēgsies, atgriežoties atpakaļ Esplanādē, kur plānots svētku koncerts. Pasākuma organizatori aicina pievienoties ikvienu interesentu neatkarīgi no vecuma – gan pašam gājienam, gan atbalstot dalībniekus no malas.