Sabiles Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrība dibināta vien pirms deviņiem mēnešiem, taču līdz šim brīvprātīgie jau vairākkārt likuši par sevi dzirdēt, jo biedrībā darbojas vīri ar neizsīkstošu entuziasmu un vēlmi pasargāt savas pilsētiņas iedzīvotājus. Lai vēl vairāk pilnveidotu savas zināšanas, Sabiles brīvprātīgie ugunsdzēsēji pie sevis ciemos aicināja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) pārstāvjus, kuri dalījās savā pieredzē un ieteikumos.
Šķiet, tas, ka apmācības noorganizētas darba dienas rītā, brīvprātīgajiem ugunsdzēsējiem netraucē pulcēties kuplā skaitā, lai uzklausītu ieteikumus un dažādus pieredzes stāstus no VUGD pārstāvjiem.
Andris Šimkus, Sabiles Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības valdes loceklis: “Mēs zinām, uz ko mēs varam paļauties. Tas, ka mums ir jaunie, tas, ka viņi grib palikt mācīties un darīt, tas arī nodrošina to, ka viņi redz kaut kādu perspektīvi, ka viņi atrodas Sabilē. Tīri personīgi mani visvairāk priecēja tas, ka viņiem palika pārliecība, ka mēs esam cīnītāji, ka te tā lieta ir nopietna.”
Viens no galvenajiem jautājumiem, par ko biedrība vēlējās vairāk uzzināt, bija par neseno nelaimes gadījumu Kandavā šī gada sākumā, kad Sabiles Brīvprātīgo ugunsdzēsēju telefons klusēja.
Sabiles Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrība resursu izsūtīšanas sistēmā ir vien papīra formātā, taču šobrīd tiek strādāts pie tā, lai biedrība tiktu pievienota arī digitālajai sistēmai.
Grīnbergs: “Attīstītājs šo sistēmu uzlabo, un tad nākotnē viņi būs kartē redzami, viņiem būs pašiem savs arī reaģēšanas rajons, un tad šī izsūtīšana, resursu pārvaldīšana būs daudz vienkāršāka.”
Pašvaldība biedrībai piešķīrusi telpas, kur ir piemērota siltuma uzturēšanas sistēma un viss nepieciešamais, lai ugunsdzēsēju auto tur varētu atrasties.
Andis Auziņš: “Līdz pilnībai vēl ir ceļš ejams, protams, biedrība ir jauna, tas ir jāņem vērā, bet, kādos tempos viņi ir izdarījuši to, ko līdz šim brīdim, tas ir vienkārši apbrīnojumi. Tas ir ļoti liels atspaids Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam, jo nereti ir tā, ka brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības ir tās, kas pirmās ierodas notikuma vietā.”
Sabiles un Stendes apvienības pārvaldes vadītājs Zigmunds Brunavs: “Iespējas ir daudz un dažādas, bet katrā ziņā šodien šī te tikšanās bija tāda ražīga. Saprotam, ko varam, ko nevaram, kādas ir iespējas, kas būs, jo laiks ir tik skrejošs, ka daudz kas mainās. To, ko varbūt nevarējām mēnesi atpakaļ, to tagad arī drīkstam.”
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta pārstāvji norādīja uz vairākām lietām, kas valstī būtu vēl jāsakārto, kā piemēram iespēju veco dienesta tehniku nodot brīvprātīgo biedrībām, nevis sūtīt tās ārpus valsts robežām. Tāpat neskaidrības vēl aiz vien ir par trauksmes sirēnām, kuras atrodas uz vecā Sabiles depo jumta un kuras, kopā ar depo ēku izsolē bez apgrūtinājuma tika pārdotas citam īpašniekam.
Brunavs: “Tas pierāda to, kāda ir tā sadarbība kaut kādām valsts struktūrām savā starpā. Šobrīd ir nepieciešami finanšu līdzekļi, lai sirēna tiktu pārvietota vai panākta vienošanās ar esošo ēkas īpašnieku par turpmākajām darbībām.”
Pēc apmācībām Sabiles brīvprātīgajiem ugunsdzēsējiem ir lielāka skaidrība, kā rīkoties nelaimes gadījumos, kā arī ir apzinātas iespējas iesaistīties dažādos Eiropas Savienības projektos.