Signālvēlēšanas atklāj iespējas un trūkumus pilsoniskajā izglītībā

Sestdienas vakarā ekspertu diskusijas un pašvaldību vēlēšanu rezultātus gaidīja ne tikai pieaugušie, bet arī pilotprojekta “Signālvēlēšanas” dalībnieki. Maija pēdējā nedēļā 16 un 17 gadīgie jaunieši  tiešsaistē no savas pašvaldības deputātu kandidātu sarakstiem izvēlējās sev tīkamāko, bet 7. jūnija vakarā, kad durvis bija aizvēruši īstie vēlēšanu iecirkņi, rezultātus uzzināja arī signālvēlēšanu dalībnieki. Signālvēlēšanas daudzās valstīs jau ir ierasts pilsoniskās izglītības instruments, bet Latvijā tās notika pirmoreiz.

Šo iespēju no 23463 jauniešiem bija izmantojuši 8,52% jeb 2000 skolēnu. No partiju sarakstiem jaunieši visbiežāk devuši priekšroku partijai “Progresīvie”, otrajā vietā atstājot pilsētā vai novadā pie varas esošās partijas.

Biedrības “Eiropas kustība Latvijā” ģenerālsekretāre Liene Valdmane ir gandarīta par padarīto: “Protams, vienmēr var labāk, un, protams, cerējām uz daudz lielāku atsaucību, bet mēs guvām ļoti vērtīgas mācības. Šīs mācības bija tieši par mums, pieaugušajiem.”

Visaktīvākie signālvēlēšanās bijuši attiecīgā vecuma jaunieši izlozētajās Latgales reģiona pašvaldībās, bet viskūtrākie Jūrmalā un Saulkrastu novadā. Tam gan esot savi iemesli – vairums Saulkrastu novadā deklarēto skolēnu mācoties Rīgā un par vietējo pašvaldību īsti nemaz neko nezinot. Savukārt Jūrmalā par šādu projektu nebūt neesot priecājusies pašvaldība.

“Pedagogi jauc aģitāciju ar informēšanu, kas ir absolūti divas dažādas lietas, un tas mūs ļoti pārsteidza. Tā, manuprāt, bija reakcija, kam neviens nebija gatavs,” stāsta Liene Valdmane.

Izglītības un zinātnes ministre Dace Melbārde (JV): “Ja gribam izmainīt jauniešu attieksmi, lai jaunietis notic, ka viņa balsij ir nozīme, tad, protams, skolas direktoram ir jābūt atvērtam uz dialogu un jāveido demokrātiska skola nevis tāda imitācija. Tas pats, protams, attiecas uz pašvaldību līmeni.”

Ekspertu diskusijā visi klātesošie uzsvēra, ka signālvēlēšanas ir nozīmīgs pilsoniskās izglītības instruments un, iespējams, tomēr būtu vērts atkal aktualizēt jautājumu par dalību pašvaldību vēlēšanās no sešpadsmit gadu vecuma, bet politikas pratības apmācībai būtu jāienāk jauniešu ikdienā.

Tā uzskata arī politikas skolotāja Marta Rībele.

“Ja mēs brīvi saprotam, ko nozīmē analizēt partiju, izdarīt secinājumus un izvērtēt politiķus, tad jaunieši to īsti nesaprot, tāpēc mums ir jāatrod veidi un valoda, kuru viņi saprot. Tas ir skaidrs, ka tas prasa ļoti daudz darba, tāpēc mans ieteikums būtu izglītības programmā paredzēt tam pietiekami daudz laiku, lai mēs kā skolotāji varētu tam kārtīgi pievērsties,” viņa uzsver.

Nedaudz citā formātā signālvēlēšanas notika arī trīs Jelgavas valstspilsētas skolās. Galvenais organizators – Jelgavas Spīdolas Valsts ģimnāzijas skolēnu parlamenta prezidents Kārlis Zikmanis – piekrīt ekspertiem, ka jauniešu interesi par politiskajām norisēm būs grūti panākt, ja nebūs pilnvērtīgu zināšanu.

Kārlis Zikmanis: “Šobrīd mums politiskās un pilsoniskās izglītības loma ir diezgan traģiskā stāvoklī. Mums tās programmā gandrīz vai nav. Kas attiecas uz signālvēlēšanām, man liekas, ka mums bija vienprātīgs viedoklis, ka tās kā mācību satura daļa jārīko visā Latvijā.”

Arī izglītības un zinātnes ministre piekrīt, ka mācību stundu šajā jomā ir par maz, bet uzsver, ka ne mazāk svarīgi ir metodiski atbalstīt nevalstisko sektoru, kā arī organizēt jauniešu un lēmumpieņēmēju klātienes tikšanās. Plānots, ka signālvēlēšanas notiks arī nākamgad, kad ievēlēsim jauno Saeimu.