Latvijā atkritumu šķirošana kļūst par arvien ierastāku ikdienas paradumu. Iedzīvotāji šķiro vairāk un kvalitatīvāk, pašvaldības paplašina šķirošanas iespējas. Raidījumā “IzMet gudri” skaidrojam, kādi ir iedzīvotāju paradumi un, kādas iespējas būt videi draudzīgākiem ir dažādās pašvaldībās.
Latvijā rodas arvien vairāk atkritumu
Klimata un enerģētikas ministrijas valsts sekretāra vietniece vides politikas jautājumos Rudīte Vesere norāda, ka viena no lielākajām problēmām ir strauji augošais patēriņš. “Pēdējos gados esam kļuvuši par ļoti aktīvu patērētājsabiedrību. Ja pirms pieciem vai sešiem gadiem bijām starp Eiropas Savienības valstīm, kurās radīja vismazāk atkritumu, tad šobrīd atrodamies jau vidusdaļā. Tas nozīmē, ka iegādājamies arvien vairāk preču un līdz ar to arī radām vairāk atkritumu.”
Vienlaikus viņa uzsver, ka atkritumu apsaimniekošanas jomā vērojamas arī pozitīvas pārmaiņas, jo iedzīvotāji arvien aktīvāk iesaistās šķirošanā.
Šķiro vairāk un kvalitatīvāk
Pozitīvas tendences novēro arī Liepājas pašvaldībā. Tur atzīst, ka iedzīvotāji ne tikai šķiro biežāk, bet arī daudz precīzāk. “Redzam, ka cilvēki šķiro arvien vairāk un dara to arvien kvalitatīvāk. Un no šī gada pašvaldībā pieejama arī bioloģisko atkritumu šķirošana,” tā Liepājas Centrālās administrācijas vides nodaļas vadītāja Dace Liepniece-Liepiņa.
Pašvaldībā arī uzsver, ka viens no galvenajiem motivējošajiem faktoriem ir izmaksu samazināšana. Pareizi šķirojot, iespējams samazināt sadzīves atkritumu apjomu un līdz ar to arī atkritumu apsaimniekošanas izmaksas. Tomēr ne mazāk svarīga ir sabiedrības izglītošana un iesaiste dažādās vides aktivitātēs.
Iedzīvotāji palīdz pētīt mikroplastmasas piesārņojumu
Viens no šādiem piemēriem ir Liepājas pludmale, kur ikviens var iesaistīties mikroplastmasas piesārņojuma izpētē. Pētniece Marta Barone skaidro, ka Eiropas Savienība nosaka pienākumu ievākt datus par mikroplastmasas daudzumu pludmalēs, taču citviet Eiropā izmantotās metodes ne vienmēr ir piemērotas Baltijas jūras piekrastei. “Eiropā ir izstrādātas vadlīnijas un metodika, taču tas, kas labi darbojas, piemēram, Itālijā, ne vienmēr der Baltijas jūras pludmalēm. Mūsu galvenais mērķis ir izstrādāt metodi, kas būtu piemērota tieši mūsu apstākļiem.”
Pētnieki uzsver, ka būtiska nozīme ir arī sabiedrības līdzdalībai. Jo vairāk cilvēku iesaistās paraugu vākšanā un ziņo par novērojumiem, jo pilnīgāku priekšstatu iespējams iegūt par plastmasas piesārņojumu Latvijas piekrastē.
Otrā dzīve lietām – Cēsu aprites centra pieredze
Atbildīga resursu izmantošana neaprobežojas tikai ar šķirošanu. Cēsīs nesen izveidots aprites centrs, kurā iedzīvotāji var nodot vēl lietojamas mantas un paņemt sev nepieciešamās. Cēsu novada pašvaldības bezatkritumu kopienas vadītāja Lāsma Ozola uzsver, ka daudzas lietas joprojām ir labā stāvoklī un tām nav jānonāk atkritumu poligonā. “Šeit cilvēki var atstāt derīgas lietas un paņemt citas sev nepieciešamās. Mājās bieži vien ir mantas, kas vēl ir lietojamas, taču pašiem tās vairs nav vajadzīgas.”
Cēsu aprites centrs
Aprites centra mērķis ir pagarināt lietu dzīves ciklu, samazināt atkritumu daudzumu un vienlaikus veicināt ilgtspējīgāku patēriņu. Nereti tieši šādās vietās iespējams atrast vērtīgas un kvalitatīvas lietas, kuras citādi nonāktu atkritumos.
Atbildība sākas ar katru no mums
Eksperti uzsver, ka šķirošana ir tikai viens no soļiem ceļā uz ilgtspējīgāku dzīvesveidu. Tikpat svarīgi ir samazināt nevajadzīgu patēriņu, atkārtoti izmantot lietas un izvēlēties videi draudzīgākus risinājumus ikdienā. Katra mājsaimniecība, katra pašvaldība un ikviens iedzīvotājs veido kopējo rezultātu. Jo atbildīgāk izmantojam resursus un šķirojam atkritumus, jo mazāka ir ietekme uz vidi un lielāks ieguvums sabiedrībai kopumā.
