Kamēr pašvaldības un iedzīvotāji ik dienu visā Latvijā izmisīgi cenšas tikt galā ar Spānijas kailgliemežu miljoniem, kuri savā ceļā nesmādē nevienu augu un apēd visu, valsts joprojām tos nav ierakstījusi invazīvo sugu sarakstā. Tas traucē kailgliemežu vienotai apkarošanai. Arī Kuldīgas novada pašvaldība ķērusies pie ķīmiskiem preparātiem un meklē veidus, kā tos ierobežot.
“Mēs vakaros staigājām ar šo spaini.” Gerda Vaivode vienā no Ziedu ielas namiņiem dzīvo otro gadu un Spānijas kailgliemezis jau izbaudīts līdz mielēm. “Mums bija zemenes, sparģeļi, viss kaut kas, kabači mums bija, ķirbji. Domājām – nu tik būs. Vienkārši tikko izlien no zemes ārā, tas viss tiek noslaucīts,” stāsta kuldīdzniece.
Foto: Skrundas televīzija
“Vienreiz pēc lietus bija tā, ka mums bija tieši ļoti labi nopļauta zālīte, no tā blakus nekoptā īpašuma tiešām kā liela masa, viņi vienkārši nāk. Es lasīju, ko vēl var pamēģināt? Vēl neesam pamēģinājuši grābt ar grābekli. Var arī sagrābt,” savukārt saka kuldīdzniece, arī Ziedu ielas iedzīvotāja Karīna Karule.
“Arī Ventas ieleja, Vijolīšu iela, tā ir Natura 2000 teritorija, par to vēl domājam, lemjam, ko mums tur iesākt,” saka Kuldīgas novada pašvaldības vides speciāliste Inta Putniņa.
Foto: Skrundas televīzija
Ne viens vien iedzīvotājs atzina, ka īsti nav kur likt nolasītos un nobeigtos gliemežus. Šobrīd Kuldīgas komunālie pakalpojumi Atkritumu pieņemšanas punktā izvietojuši vienu 240 l konteineru tieši gliemežiem. Ja būs nepieciešams, noliks vairāk.
Jānis Ezerkalns, SIA “Kuldīgas komunālie pakalpojumi” Atkritumu tehniskās daļas vadītājs: “Galvenais jau ir, cilvēkiem obligāti vismaz līdz šejienei atvest, lai nav tā, ka, salasa kaut kādā spainītī vai maisiņā un, piemēram, braucot pa pilsētu, ieliek, piemēram, bioloģiskā konteinerā iekšā. Tad tā ballīte sākas no jauna.”
Tā nav vienas pašvaldības, bet visas Latvijas problēma, uzsver Dabas aizsardzības pārvaldē. Tas, ka Spānijas kailgliemezis joprojām nav ierakstīts Latvijas invazīvo sugu sarakstā, traucē mērķtiecīgai tā skaita samazināšanai. Tas apgrūtina arī sugas monitorēšanu, tāpēc iedzīvotāji aicināti ziņot vietnē www.invazivs.lv par katru vietu, kur šie gliemeži sastapti.
Foto: Skrundas televīzija
Santa Rutkovska, DAP invazīvo sugu eksperte: “Kopumā tas palīdz saprast sugas izplatības tendences un apjomus valstī. Un tas, gribas ticēt, palīdzētu tiem, kuri pieņem lēmumu attiecībā uz sugas normatīvo regulējumu saprast šīs problēmas patiešām lielu apjomu un bīstamību.”
Pērn oktobrī Saeima atbalstīja grozījumus Sugu un biotopu aizsardzības likumā. Ministru kabinetam bija jāizstrādā noteikumi līdz šī gada 28. februārim. Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijā saka – noteikumi ir izstrādāti, tie vēl tiekot izvērtēti.