Trauksme, vientulība un paškaitējums: jaunieši meklē palīdzību biežāk

Teju desmit tūkstoši zvanu šogad jau saņemti bērnu un jauniešu uzticības tālrunī, tas ir tikpat, cik visa pagājušā gada laikā. Bērnu aizsardzības centrā norāda, ka tas liecina par lielāku jauniešu uzticēšanos un gatavību runāt par savām grūtībām.

Ako Kārlis Cekulis, Bērnu aizsardzības centra Bērnu labbūtības veicināšanas departamenta direktors: “Jaunieši ir gatavāki runāt par savām problēmām, bet vienalga viņam ir nepieciešams kāds pieaugušais, kurš var viņu izvest cauri grūtam brīdim. Mēs bieži vien jauniešiem, kas mums zvana, beigās pajautājam, vai ir kāds pieaugušais, kam tu varētu uzticēties, vai pastāstīt, vai kāds, kurš varētu palīdzēt. Un lielākā daļa jauniešu saka, ka nav. Tas parāda to, ka tomēr lielai daļai jauniešu nav droša sajūta pret pieaugušajiem viņu dzīvē.”

Vidzemes televīzijas foto

Tālrunim visnoslogotākie mēneši esot decembris, aprīlis un maijs. Tieši šajā laikā jaunieši visbiežāk izjūt paaugstinātu spriedzi, kas saistīta ar mācībām un skolas vidi.

Ako Kārlis Cekulis, Bērnu aizsardzības centra Bērnu labbūtības veicināšanas departamenta direktors: “Tas saistīts ar lielu intensitāti skolā. Un šeit mēs nerunājam tikai par mācību lietām, bet arī par trokšņiem, par tādu emocionālu spriegumu, par daudzim cilvēkiem, kas ir apkārt, par lielajām atbildībām, kā arī par tādu nedrošu vidi, kas daudziem bērniem tomēr varētu arī būt, par tādu bulingu, par vardarbību izglītības iestādēs.”

Lai gan vasarā jauniešiem nav mācības, tomēr viņi saskaras ar citiem izaicinājumiem. Bieži vien laiku pavada vieni un izjūt vientulību, un tajā brīdī ļoti daudzas stundas tiek pavadītas sociālajos medijos. Tomēr, kā uzsver speciālisti, tā nav drošākā vide.

Ako Kārlis Cekulis, Bērnu aizsardzības centra Bērnu labbūtības veicināšanas departamenta direktors: “Jaunieši jūtas vientuļi, viņiem varbūt nav, ko darīt vasarā, varbūt viņiem nav draugu vai radinieku, ar kuriem pavadīt laiku, tad viņi īstenībā ir lielākā riska zonā uz  vardarbību internetā, kur bērns un jaunietis ir atstāts ļoti novārtā, jo daudzi pieaugušie uzskata, ka bērni ir zinošāki šajos jautājumos. Bet, kā mēs redzam, tad bērniem nepieciešams pieaugušais, kas viņu vestu cauri arī tādiem internetdrošības jautājumiem, izskaidrojot, kas tur ir pozitīvs, kas ir negatīvs un kādi riski tur pastāv.”

Tāpat centrā norāda, ka arī pašreizējā ģeopolitiskā situācija ietekmē bērnu un jauniešu emocionālo noskaņojumu.

Ako Kārlis Cekulis, Bērnu aizsardzības centra Bērnu labbūtības veicināšanas departamenta direktors: “Ne mēs vieni paši, bet arī Eiropas un  pasaules uzticības tālruņi uzsver, ka krietni vairāk bērni zvana ar trauksmēm, ar panikas lēkmēm, ar paškaitējuma domām, ar pašnāvības domām, ar tādām lielām jau galējībām. Un tas ir saistīts ar lielo neziņu, kas notiek pasaulē. Un, ja jaunietis nevar ietekmēt to, kas notiek kara gadījumā vai ar kovidu, un viņš nevar ietekmēt to, kas notiek valstī un, ja viņš nevar ietekmēt to, kas notiek pašvaldībā, skolā, un beigās viņš pat nevar ietekmēt to, kas notiek ģimenē, vai arī ko viņš vilks un ko viņš pats darīs vasarā, tad tā bezspēcības sajūta šķiet milzīga.”

Ja arī vecākiem nesanāk pietiekami daudz laika pavadīt kopā ar saviem bērniem, speciālisti iesaka visupirms ar viņiem izplānot dienas kārtību, respektīvi, kas ir tās aktivitātes, ko viņi konkrētajā dienā veiks, kā arī dienas beigās vai kādos citos brīvos brīžos ar bērnu pārrunāt, kā tad viņam ir veicies, un arī pašiem vecākiem padalīties ar savām sajūtām par dienas laikā piedzīvotā, tādējādi veicinot savstarpējo uzticēšanos.