Šodien Ministru kabineta ārkārtas sēdē valdība lēma mājokļa pabalstu palielināt par vidēji 46 eiro. Uz šādu pabalstu varēs pretendēt plašāks saņēmēju loks. Likuma izmaiņas sagatavoja Labklājības ministrija. Tas pamatots ar to, ka šī gada pirmajos mēnešos zemās gaisa temperatūras izraisīja būtisku apkures izdevumu un citu ar mājokļa uzturēšanu saistīto izdevumu pieaugumu.
Pret plānotajām izmaiņām iestājās Latvijas Darba devēju konfederācija, kuriem bija vairākas neskaidrības par izmaiņām. Piemēram, kā izmaiņas tiks attiecinātas uz mājsaimniecībām, kuras kurināmo ir iegādājušās jau iepriekšējā vasarā. Tāpat pirms sēdes šī jautājuma skatīšanu uz nākamo nedēļu aicināja pārcelt Zaļo un zemnieku savienība (ZZS).
Zemkopības ministrs Armands Krauze: “Kopš pirmdienas ir radušies jauni apstākļi. Ir saņemti 10 priekšlikumi, iebildumi no Pašvaldību savienības. Viņi ir nevis steigā jāizskata, bet rūpīgi jāizvērtē, jātiekas ar savienības pārstāvjiem. Daļa no priekšlikumiem, kas nāk no Pašvaldību savienības, sakrīt ar tiem, kas nāk no ZZS, pirms mēs vienojāmies valdībā.”
Par spīti iebildumiem, valdība lēma virzīt likuma izmaiņas izskatīšanai Saeimā. Likumprojekts paredz atsevišķi dzīvojošai pensijas vecuma personai vai personai ar invaliditāti koeficientu paaugstināt no 2,1 uz 2,5, mājsaimniecībām, kurās ir tikai pensijas vecuma personas vai personas ar invaliditāti, kā arī šādām mājsaimniecībām ar bērniem – no 1,7 uz 2, savukārt pārējām mājsaimniecībām – no 1,3 uz 1,7. Prognozēts, ka janvāra-aprīļa periodā mājokļa pabalsta saņēmēju skaits pieaugs par 7571 personu – no 33 040 līdz 40 611, bet vidējais pabalsta apmērs palielināsies par 46,15 eiro – no 158,62 eiro līdz 204,77 eiro mēnesī.
“Valsts kopumā attiecībā pret pieaugumu un dēļ tā, ka tiek paaugstināti koeficenti, nāk pašvaldībām palīgā. Ja pieaugums salīdzinājumā ar pirmo ceturksni ir pieaudzis, tad pašvaldībām 50% no tā tiek kompensēti. Likumā ir ierakstīts nedaudz savādāk, tāpēc ka 30% jau ir,” pauž Labklājības ministrijas valsts sekretāts Ingus Alliks.
Pēc aptuveni stundu garām debatēm Armands Krauze turpināja uzstāt, ka šī jautājuma izskatīšana ir jāatliek uz vēlāku laiku. Tomēr lielākā daļa ministru tam nepiekrita.
Ministru prezidente Evika Siliņa: “Vai ir vērts mums gaidīt? Tad cilvēki paliks neziņā un pašvaldības vēl ilgāk paliks bez naudas. Viņiem jebkurā gadījumā cilvēki nāk un prasa tagad, neatkarīgi no tā, valsts ir pieņēmusi vai nē. Cilvēki, kuriem ir grūtības samaksāt rēķinus, izmanto vai nu Ekonomikas ministrijas piedāvāto maksājumu sadalīšanu, kas man šķiet cieņpilns risinājums, kas nespēj rēķinus samaksāt. Otrs, viņi nāk uz pašvaldību, jo pašvaldība vēl kaut ko dara papildus.”
Paredzēts, ka likumprojekts tiks nodots izskatīšanai Saeimas komisijā steidzamības kārtā, bet ne vienā dienā.