Sabiedrība

Vēstnieks: Īri grib vairāk latviešu, bet mums viņi vajadzīgi mājās

31. marts 2026

Evika Muizniece, retv.lv

Latvijas vēstnieks Īrijā Juris Štālmeistars portreta foto.

Juris Štālmeistars – Latvijas vēstnieks Īrijā.

Latvijas vēstnieks Īrijā: “Latvieši te tiek slavināti, un paši īri grib, lai mūsu te būtu vairāk. Uz to es parasti atbildu, ka, nē, mums šie cilvēki ir vajadzīgi Latvijā.”

Domājot par Īriju, noteikti prātā nāk lielais Latvijas valstspiederīgo skaits, kas uz šo zemi aktīvi sāka izceļot pirms aptuveni 20 gadiem. Pa šo laiku latviešu skaits Īrijā ir saglabājies ap 20 000 cilvēku robežās – kādreiz latvieši veidoja trešo lielāko Īrijas diasporu pēc poļiem un lietuviešiem. Lai gan uz šo brīdi situācija ir nedaudz mainījusies, Īrijā aizvien vairāk ieplūstot brazīļiem un indiešiem, kā arī ukraiņu bēgļiem pēc kara sākuma, latviešu te joprojām ir ievērojams daudzums, uz ko norāda arī latviešu biedrību un kultūras pasākumu klātesamība. Par to, kā izskatās dzīve Īrijā latviešu un latviskuma kontekstā, uz sarunu aicinājām Latvijas vēstnieku Īrijā Juri Štālmeistaru.

Kā jūs raksturotu Latvijas un Īrijas savstarpējās attiecības?

Valstu savstarpējās attiecības ir ļoti labas, un tā nav vienkārši klišejiska frāze – mēs esam kopīgi Eiropas Savienībā, kas ir ļoti svarīgs saskares punkts tieši ar Īriju – brīvas iespējas cilvēkiem studēt, strādāt un ceļot. Es domāju, tā ir galvenā prizma, caur kuru skatīties, taču, protams, mēs sadarbojamies arī citās starptautiskajās organizācijās, notiek divpusējās vizītes, stiprinām arī starpparlamentāro sadarbību.

Vēstniecības galveno uzdevumu bloki ir trīs, pirmais no kuriem ir valstu savstarpējais dialogs – te liels fokuss ir uz Eiropas Savienības noturības stiprināšanu, drošību un dalību starptautiskajās organizācijās. Lai gan Īrija ir neitrāla valsts un nav NATO biedre, ir citas formas, caur kurām tiek strādāts pie drošības tēmām, tai skaitā pie atbalsta Ukrainai. Ir arī konkrēti projekti, ko mēs realizējam Ukrainā ar īru atbalstu. Otrs bloks attiecas uz praktisko sadarbību ekonomikā, veicinot tirdzniecību un investīcijas. Jāatzīst, ka Īrija nav Latvijas preču top 10 tirdzniecības partneris, esam top 30 beigu galā – 27., 28. vietā, taču šī ekonomiskās sadarbības tendence ir ar pieaugošu raksturu. Tie ir nedaudz mazāk kā 100 miljoni eiro eksportā un līdz 100 miljoniem eiro importā. Lielākā aktivitāte gan ir pakalpojumu jomā, tur šis apgrozījums ir ap miljardu eiro gadā, un pēdējo 10 gadu laikā šis skaitlis ir pieaudzis gandrīz desmitkārt – tūrisms, aviācijas pakalpojumi, finanšu pakalpojumi, mārketings. Īrija ir mājvieta ļoti daudzām IT (red. informāciju tehnoloģiju) kompānijām, aviolīzinga kompānijām, kas atspoguļojas mūsu saimnieciskajā sadarbībā un ir iemesls tam, kāpēc finansiālajos darījumos parādās lielāki skaitļi. Arī latviešu uzņēmēji nāk iekšā Īrijas tirgū, ne vien pārdodot savas preces un pakalpojumus, bet arī investējot, kas ir vēl viens izplešanās veids starptautiskajos tirgos. Mūsu Draugiem Group uzņēmums “Mapon”, piemēram, šeit ir iegādājies uzņēmumu, kas ir veiksmes stāsts, kas arī parāda, ka mēs ne tikai protam pārdot apaļkokus vai lauksaimniecības produktus, bet ka mums arī ir spēcīgs IKT (red. informācijas un komunikācijas tehnoloģiju) sektors.

Īrija ir amerikāņu placdarms ļoti daudzām kompānijām, kas ir arī Īrijas lielais veiksmes stāsts, tāpēc mēs iedrošinām mūsu uzņēmumus uzsākt sadarbības un skatīties Īrijas virzienā – šeit ir ļoti liela pirktspēja, neskatoties uz to, ka mēs runājam vien par aptuveni piecu ar pusi miljonu tirgu – šis tirgus aug katru gadu aptuveni par 100 000 – Īrijā ekonomika aug ļoti strauji.

“Latvieši Īrijā nav tikai strādnieki – daudzi ir arī darba devēji.”

Reklāma

Mēs organizējam reģionālās vizītes, tirdzniecības misijas, cenšoties veicināt praktisko sadarbību – pagājušā gada nogalē tika organizēts vēstniecības iniciēts vebinārs starp Korkas Tirdzniecības un rūpniecības kameru un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru par ekonomisko sadarbību starp Latviju un Īriju. Viena no prioritātēm ir arī universitāšu sadarbības veicināšana ne vien studentu un mācībspēku apmaiņas jomās, bet arī dažādu zinātnisko pētījumu jomās. Apmeklējot dažādas Īrijas pilsētas, es vienmēr tiekos gan ar tirdzniecības un rūpniecības kameru pārstāvjiem, gan ar studentiem un mācībspēkiem augstskolās – kā viens labais piemērs mums ir Rīgas un Dublinas tehnisko universitāšu sadarbības projekts, kas strādā pie kopīgas studiju programmas izveides. Nupat Īrijas studentu grupa bija Latvijā, un maija sākumā studenti no Latvijas ieradīsies Īrijā, tai skaitā apmeklēs vēstniecību 6.maijā. Un trešais bloks vēstniecības darbā, protams, ir mūsu valstspiederīgo aizsardzība šeit uz vietas, viņu iesaiste dažādās aktivitātēs, šogad arī Saeimas vēlēšanās – vēstniecībā būs vēlēšanu iecirknis. Bez konsulārās palīdzības mēs palīdzam organizēt arī latviešu kultūras aktivitātes, veicinot mūs valsts atpazīstamību.

Viens no jauninājumiem, ko mēs uzsākām pirms trim gadiem kopā ar Lietuvas un Igaunijas vēstniecību kolēģiem – mēs nolēmām, ka mums arī šeit, Īrijā, vajag organizēt Baltijas filmu festivālu – tādi notiek Lielbritānijā, ASV, Francijā un nu jau arī pie mums. Tas ir viens no veidiem, kā mēs te uz vietām stāstām Latvijas stāstu. Šogad tiks demonstrēta filma “Marijas klusums”. Pieaug mūsu sadarbība arī mūzikas industrijas jomā. 2025.gada oktobrī Dublinā notika Īrijas, Latvijas, Lietuvas un Igaunijas mūziķu un nozares profesionāļu kontaktbirža Irish Music Week ietvaros, ko atbalstīja visu trīs Baltijas valstu vēstniecības Īrijā, lai veicinātu sadarbību un starptautisko apmaiņu tieši šajā sektorā. Īrija ir angliski runājoša valsts, caur kuru var piekļūt citiem angliski runājošajiem tirgiem, piemēram, Lielbritānijas un ASV, tādēļ interese par pasākumu bija liela. Latviešu mūziķiem kopumā ir, domāju, interesanti braukt uz šejieni koncertēt arī lielās diasporas dēļ.

Kāds ir latvieša tēls Īrijā?

Es neteikšu, ka tas ir “strādnieka” tēls, vairāk “strādīga cilvēka tēls”, un, godīgi sakot, man ir liels prieks, tiekoties ar dažāda līmeņa īru kolēģiem, dzirdēt atzinīgus vārdus par latviešiem. Negatīvie starpgadījumi, kas šeit ir gadījušies, pamatā saistās ar narkotiku pārvadājumu krimināllietām, bet tie ir vien pāris gadījumi uz kopējā viscaur pozitīvā fona. Latvieši te tiek slavināti, un paši īri grib, lai mūsu te būtu vairāk. Uz to es parasti atbildu, ka, nē, mums šie cilvēki ir vajadzīgi Latvijā. Un, ja jūs jautājat par tendenci – pēdējo 10 gadu laikā, saskaņā ar Latvijas datiem, latviešu valstspiederīgo skaits te ir pieaudzis aptuveni par trešdaļu – mēs varam runāt par 18-24 tūkstošiem. Protams, ir jāsaprot, ka tie ir tikai PMLP (red. Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē) reģistrētie, ir arī tādi, kas nenorāda dzīvesvietu Īrijā vai ierodas šeit tikai uz sezonāliem darbiem vai īslaicīgi, tā ka mēs rēķinām, ka mūsu valstspiederīgo skaits faktiski te varētu būt līdz pat 30 000 cilvēku. Jāuzsver, ka ir daudz mūsu pilsoņu, kas šeit veiksmīgi uzsākuši savu uzņēmējdarbību, kam pieder savas firmas – mēs te neesam tikai strādnieki, bet daudzos gadījumos arī darba devēji.

Latvieši, ar ko esmu šeit runājuši, saka, ka interese par latvisko kultūru pēdējo 20 gadu laikā ir būtiski mazinājusies. Kāds tam, jūsuprāt, varētu būt iemesls?

Protams, to vislabāk var pateikt paši cilvēki šeit, taču, jāatzīst, ka mūsdienās kopumā ir mainījies cilvēku komunikācijas veids, proti komunikācija bieži notiek ar sociālo mediju un platformu starpniecību, kas nozīmē mazāku cilvēku skaitu pasākumos un klātienē. Pēc Covid-19 pandēmijas laika ir samazinājies arī latviešu skoliņu skaits un biedru skaits kopienās – šī krīze vispār ir mainījusi daudzu cilvēku paradumus tikties klātienē, to nevar attiecināt tikai uz latviešiem un viņu organizētajiem pasākumiem. Taču vēlos teikt, ka es apbrīnoju to cilvēku degsmi, kas Īrijā ar šiem jautājumiem strādā – bieži vien nav viegli cilvēkus šeit piesaistīt un iesaistīt, jo, tiešām, daudzi ir integrējušies vietējā vidē, viņu bērni mācās vietējās skolās, līdz ar ko zūd latviešu valodas zināšanas. Bet mums nav zudusi, piemēram, Kultūras dienu tradīcija, kas notiek šeit katru gadu maijā, dzejas dienas, 3×3 nometnes – tas viss saved kopā vietējās un Latvijas ģimenes. Tas tomēr palīdz latviskumam šeit nepazust uz tā fona, ka visā pasaulē ir mainījušās cilvēku intereses un vajadzība pēc piederības konkrētai valstij – globalizācijas procesi turpina attīstīties, un tas, diemžēl, ir jāpieņem.

Esmu dzirdējusi, ka daudziem šeit dzīvojošajiem ir gan Latvijas, gan Īrijas pilsonība. Cik ir šādu cilvēku?

Pēc oficiālajiem datiem no 24 283 valstspiederīgajiem, kas ir reģistrēti Īrijā, 3062 ir norādīta dubultpilsonība, kas ir liels īpatsvars. Ir jāņem vērā arī gadījumi, kad cilvēki, kas ir nodzīvojuši šeit vairāk kā piecus gadus un drīkst saņemt vietējo pasi, atsakās no Latvijas pilsonības – tas piemēram var būt saistīts ar bailēm no obligātā valsts aizsardzības dienesta. Taču ir arī tādi, kas piesakās dienēt Latvijas bruņotajos spēkos kā brīvprātīgie – stāsti ir dažādi. Taču, ja atkal skatāmies statistiku – ja 2024. gadā no Latvijas pilsonības ar vēstniecības starpniecību atteicās septiņi pilsoņi, tad 2025. gadā jau 21. Atteikšanās nenotiek masveidā, bet šī tendence pieaug. Īri arī ļoti popularizē savu pasi, kas ir viena no spēcīgākajām pasaulē ceļošanas ziņā.

Jūs strādājat šeit jau četrus gadus – kopš kara sākuma Ukrainā. Vai tas ir ietekmējis tieši ekonomisko sadarbību ar Latviju vai investīciju plūsmu mūsu valsts virzienā?

Kā es jau minēju, tirdzniecības apjomi pieaug, investīcijas arī, lai gan nevar teikt, ka Īrija kopumā ir ļoti aktīva izejošo investīciju jomā. Ja mēs runājam par investīciju piesaisti Latvijai, tur aktīvākās ir mūsu reģiona valstis, piemēram, Skandināvijas valstis. Bieži vien projekti, kas no šejienes mērķēti Latvijas virzienā, Īriju izmanto kā reģistrācijas valsti, piemēram, ilgtspējīgas aviācijas degvielas ražošanas projekts Liepājā – tie ir lietuvieši, kas caur Īrijā reģistrētu uzņēmumu plāno investēt Latvijā. Jāatzīst, kad es šeit ierados 2022. gadā pēc pilna mēroga kara sākuma Ukrainā, bija daudz jautājumu par to, cik droši tūristiem ir braukt uz Latviju, cik droši ir studēt Latvijā, un tas bija viens no maniem uzdevumiem – skaidrot, ka mēs daudz ieguldām savā drošībā, esam daļa no NATO un ka pie mums ir droši uzturēties. Taču tiešā veidā es neesmu jutis piesardzību ekonomisko projektu jomā, kas saistītos tikai ar Latvijas tuvumu agresorvalstij.

Kā jūs raksturotu tipisko īru un kas ir labās prakses šeit, ko mums vajadzētu pārņemt Latvijā?

Ir daudz stereotipu, kas asociējas ar īriem – ka viņiem patīk izklaidēties un baudīt dzīvi, kas ir saistīts ar te tik populāro bāru jeb pabu kultūru, “Guiness” alu un īru viskiju, kā arī dziedāšanu. Bet man jāuzsver, ka īri ir ļoti veiksmīgi izmantojuši savas iespējas, piemēram, attīstot šeit angļu valodu, lai gan pirmā oficiālā valoda ir tieši īru. Visā pasaulē dzīvo ap 70 miljoniem īru izcelsmes cilvēku, lielākā daļa no kuriem ir ASV. Īrija ir spējusi piesaistīt lielākas ASV kompānijas, un īpaši pēc Lielbritānijas “Brexit”, ir kļuvusi par galveno angliski runājošo platformu darījumiem Eiropas Savienībā. Tas ir veicinājis tādu uzņēmumu kā Apple, Microsoft, Intel, Google filiāļu attīstību šeit – tie ir milzīgi nodokļu maksātāji. Tas bija iemesls, kādēļ arī Covid-19 pandēmijas laikā, kad visur bija vērojams ekonomikas kritums, Īrijā varējām vērot gandrīz divciparu tās kāpumu – jo te bāzējas lielākās IT un farmācijas kompānijas, pēc kuru pakalpojumiem pieprasījums strauji pieauga.

Īriem ir svarīgs šis draudzīgais un atvērtais tēls, ko viņi rada, lai gan kļūt par savējo te nav nemaz tik viegli – ir jāņem vērā arī praktiskie apsvērumi – te ir ļoti ierobežots dzīvojamais fonds. Piemēram, uz ko konkurenci vietējiem sastāda iebraucēji. Arī darījumu kārtošanas veids, kas bieži vien notiek krogos, tipiskajam latvietim nav tik ierasts. Īri daudz vairāk uzticas reālai komunikācijai, viņiem ir svarīgi pazīt cilvēkus, viņi skatās daudz vairāk uz praktisku pieredzi un reālām zināšanām, iegūtie izglītības dokumenti te ir sekundāri. Tas, ko mēs varam no īriem mācīties, ir viņu veiksme investīciju piesaistē un ieguldījums savstarpējās attiecībās. Mēs nevaram vienkārši aizsūtīt e-pastu un cerēt, ka kāds pirks mūsu preci vai pakalpojumu – cilvēkiem ir jāzvana, pie viņiem ir jābrauc un ar viņiem ir jāiepazīstas. Ja latviešiem izdotos šo savu kūtrumu pārvarēt, mēs redzētu daudz lielāku veiksmes stāstu skaitu. Mums jākļūst atvērtākiem pret pasauli un nav jābaidās riskēt – nemērām vienmēr tās septiņas reizes, bet griežam ātrāk – īri tā ir darījuši, un tas viņiem ir atmaksājies!