Apzināti radīta maldinoša un nepatiesa informācija ir viltus ziņas, kas pēdējos gados ar vien vairāk redzamas sociālo tīklu laika joslās. Īpaši aktīvi tās rada, lai, piemēram, nemieru vai vēlēšanu apstākļos ietekmētu sabiedrību. Viltus ziņās parasti skar jautājumus, kas attiecas uz nozīmīgām vērtībām, tādējādi ar nepatiesas informācijas palīdzību emocionāli ietekmējot un palielinot nedrošību iedzīvotāju vidū.
Dezinformācijas pētnieks Mārtiņš Hiršs uzsver – mūsdienās informācijas netrūkst, taču tieši tāpēc arvien svarīgāka kļūst kritiskā domāšana: “Mums bombardē ļoti daudz informācijas. Kāda no tām ir kvalitatīva, kāda ir muļķības. Mums ir jāsijā informācijas graudi no informācijas pelavām pašiem. Tur īsti nav vairs nekādu vienkāršu risinājumu. Jādomā līdzi. Jāmēģina saprast, kas ir patiesa informācijas pārbagātajā pasaulē.”
Viens no pirmajiem signāliem, kas var liecināt par iespējamu viltus ziņu, ir pārmērīgs sensacionālisms – šokējoši virsraksti, kategoriski apgalvojumi vai emocionāli uzrunājošs saturs.
Mārtiņš Hiršs skaido: “Ja tu redzi, ka kaut ko, kas ir pārāk šokējoši, negaidīti sensacionāls. Tas ir signāls, kad ir jāieslēdz kritiskā domāšana, kad ir jāsāk domāt lēnāk un pārdomātāk.”
Sociālajos tīklos apjukt informācijas pārbagātībā ir viegli. Modernās komunikācijas tehnoloģijas palīdz radīt un īsā laikā izplatīt sagrozītu informāciju par jebkuru tēmu. Turklāt katrs klikšķis, komentārs vai dalīšanās ar šādu saturu palīdz viltus ziņu izplatītājiem sasniegt vēl plašāku auditoriju un nereti arī nopelnīt. “Re:Check” redaktore Evita Puriņa aicina aicina neuzticēties pirmajam iespaidam: “Ja jūs redzat kaut kādu skandalozu, lūdzu, iegooglējiet. Meklējiet, vai par to pašu ir runāts kādā citā medijā.”
Eksperti uzsver – arī strīdēšanās komentāros un emocionāla reaģēšana palīdz dezinformācijai kļūt redzamākai. Evita Puriņa: “Neticam tam, ko mēs ieraugām uzreiz Facebook vai TikTok. Nepaļaujamies uz to, nelaikojam. Es pat teiktu nestrīdamies pretī, nerakstām komentāros – o, nē, tas tur tā un tā. Tas arī vairo klikšķus un redzamību.”
Viens no drošākajiem orientieriem informācijas telpā ir profesionāli mediji ar ilggadēju pieredzi un reputāciju. Ingemārs Vekteris iesaka sekot līdzi medijiem un žurnālistiem, kuri ir pārbaudīti un jomā darbojas jau ilgāku laiku: “Redzot konkrētu mediju, kurš strādā jau vairākus gadus, arī personas, kuras ir autoritātes mediju jomā, profesionāļi. Noteikti mēs varam pievērst uzmanību vairāk šiem medijiem, kas arī sociālajos medijos izplata savu informāciju, tādējādi būtu pārliecinātāki par to, ka šī informācija būs pārbaudīta, ka būs droša.”
Izvērtējot ziņas patiesumu, jāvērtē ne tikai teksts, bet arī pievienotie vizuālie materiāli. Attīstoties mākslīgajam intelektam, arī attēli un video var maldināt. Tie var būt no citas valsts, cita laika vai pat mākslīgi radīti. Nika Aleksējeva, NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra pētniece, stāsta: “Piemēram, varētu būt ziņa par to, ka kāds veikals ir bankrotējis un ir attēls, kur cilvēks stāv rindā, lai to ātri izpirktu. Ja šis veikals, ar šādu zīmolu, varbūt tiešām ir bankrotējis, bet citā valstī un vai citā laikā, tad tā nemaz nav ziņa. ”
Reizēm viltus ziņas izplata portāli, kuri izskatās ļoti līdzīgi zināmajiem medijiem, kurus sabiedrība izmanto visvairāk. Atšķiras, piemēram, saite jeb links, kurš ved uz attiecīgo portāla mājaslapu. Tāpēc Valsts kancelejas Stratēģiskās komunikācijas un koordinācijas departamenta konsultante Elīza Daniela Burmistre atgādina arī pārliecināties, ka saite, kuru apmeklējam, ir droša uz zināma: “Pārbaudīt saiti, vai saite izskatās patiesa. Piemēram, tagad ir bieži vien redzētas daudz reklāmas un fiktīvas kampaņas, kur it kā raksts izskatās kā, piemēram, kāds no mums ļoti pazīstamajiem ziņu medijiem, bet aiz tās bildes īstenībā ir cita saite, pilnīgi nesaistīta nosaukumam, kur tiek izplatīta dezinformācija.”
Lai neiekristu viltus ziņu tīklos – jāpārliecinās, vai saturs sakrīt ar citos uzticamos medijos redzēto, vai foto un video materiāliem izmantotas atsauces, kā arī svarīgi pārliecināties par ziņas avotu, kas ir publicējis ziņu.
PROJEKTU ĪSTENO LATO AR VĀCIJAS VĒSTNIECĪBAS LATVIJĀ ATBALSTU.
