Lauksaimnieki Latgalē brīdina par nozares krīzi un meklē atbalstu

Graudu cenas šobrīd ir zemākajā līmenī pēdējo septiņu gadu laikā, kamēr ražošanas izmaksas strauji pieaug. Pierobežas lauksaimnieki brīdina – pērnā gada laikapstākļi un tirgus situācija dažām saimniecībām kļūst par izdzīvošanas jautājumu. Lai šīs problēmas nonāktu līdz valdībai, zemnieki tikās ar Saeimas deputātiem, aicinot uz mērķētu atbalstu reģionam.

Latvijas – Krievijas pierobežā vairāk nekā 5000 hektāru plašu teritoriju apsaimnieko zemnieku saimniecības grupas “Amatnieki – Riekstiņi” un “Grano E”. Tur audzē vairāk nekā desmit dažādas kultūras – ne tikai kviešus un rapsi, bet arī griķus, zirņus, eļļas rutku, vīķus un citas kultūras, nodarbinot desmitiem darbinieku. Labos gados saimniecības spēja saražot līdz pat 20 tūkstošiem tonnu graudu, taču pēdējie gadi lauksaimniekiem nesuši nopietnus izaicinājumus.

Guntars Bartkevičs, ZS “Amatnieki-Riekstiņi” un “Grano E” saimnieks: “Globāli ir krīze ekonomikā, krīze lauksaimniecībā – graudu birža ir zemākajā punktā, kāda tā bijusi pēdējos septiņos – astoņos gados. Ja mēs salīdzinām 2007. gada cenas, kādas tās ir bijušas tad un tagad, tad tās ir uz pusi mazākas. 20 gadu laika nogrieznī tās ir bijušas uz pusi augstākas, bet izdevumi, kas saistās ar ražošanu, ir palielinājušies visās vietās līdz piecām, sešām, septiņām reizēm. Gan rezerves daļas, gan augu aizsardzība, gan minerālmēsli, degviela un tā tālāk.”.  

Situāciju vēl vairāk saasina 2025. gada krasie laikapstākļi. Daļā saimniecību raža ir zemas kvalitātes vai vispār nav iegūta, lai gan ieguldījumi bijuši ievērojami. Tāpat pierobežas saimniecības ietekmē arī attālums no ostām un realizācijas vietām, kas palielina loģistikas izmaksas.

Foto: Latgales reģionālā televīzija

“Gada beigās nevar tā īsti ekonomiski savilkt galus ar bankām un citām lietām, līdz ar to gribētos tādu tiešāku atbalstu mūsu reģionam. Cik saprotu, tas paies secen, jo atbalsta īpaša nebūs. Arī apdrošināšanā, pie kuras iepriekš nepieskārāmies, diemžēl meteoapstākļi neapliecina to, ka tie būtu bijuši tādi, kur būtu nepieciešams izmaksāt kompensāciju,” turpina lauksaimnieks Guntars Bartkevičs.

Lai diskutētu par šiem jautājumiem un rastu risinājumu un atbalstu, reizi gadā Latgales ražojošo lauksaimnieku apvienība rīko tikšanos ar Saeimā ievēlētajiem deputātiem, kuru saknes ir no Latgales. Šoreiz jautājumu vidū risku pārvaldība, finanšu instrumentu pieejamība,  konkrēts Latgales reģiona atbalsts, kā arī sadarbība ar zinātni.

“Mums ir svarīgs rezultāts, kas saistās ar reģionam fokusētu atbalstu. Gan kas saistās ar tiešmaksājumu sadaļu, gan mērķtiecīga, fokusēta pieeja attiecībā uz projektiem pierobežā un reģionā, gan arī finanšu instrumentiem jābūt vēl vairāk tieši koncentrētiem uz reģioniem, jo mums viens no jautājumiem ir kooperācija,” par seminārā mērķiem norāda Latgales ražojošo lauksaimnieku apvienības valdes priekšsēdētājs Aivars Bernāns.

Šobrīd aktīvi notiek darbs pie nākamā Eiropas Savienība daudzgadu budžeta. Liela nozīme būs arī Baltijas un Skandināvijas valstu sadarbībai, aizstāvot Austrumu pierobežas intereses. 

“Parasti jau tāds pamatuzsvars ir uz ražotnēm, kas ir lielā industrija. Lauksaimnieks vienmēr ir kaut kur palicis novārtā. Šobrīd ir jāsaprot, ka drošība nav tikai ražojošais – metāls, vieglā rūpniecība, bet tagad ir jāliek akcents uz pārtiku, tā sakot, īsās piegāžu ķēdes, kur mēs varētu saprast un likt noprast katram zemniekam, kurš ir aktīvs, ka viņa produkcijai būs lokālais noieta tirgus caur pašvaldībām, jebkādā citā formātā,” stāsta Saeimas deputāts Edmunds Teirumnieks (NA).

Šī gada 18. februārī apstiprināts Eiropas Savienības Austrumu pierobežas pakts. Deputāti cer, ka tas pierobežas valstīm varētu nest ievērojamus bonusus infrastruktūras uzlabošanai un modernizācijai. Tomēr nedrīkst aizmirst, ka arī par finansējuma sadali starp paktā pieminētajām valstīm būs jācīnās.