Apmeklētāju skaitam nebūtu jābūt noteicošajam pasākumu kvalitātes kritērijam

Augšdaugavas novada kultūras centrā “Vārpa” nupat pulcējās kultūras jomas speciālisti no visas Latgales, lai kopā spriestu par kultūras attīstības izaicinājumiem un iespējām, kā arī lai dalītos pieredzē, veidotu jaunus kontaktus un izstrādātu priekšlikumus ilgtspējīgai kultūrtelpas stiprināšanai reģionā. Galvenais pasākuma uzsvars tika likts uz kopienu iesaisti kultūras dzīves veidošanā.

Forumā “Kultūras dialogs – vēlmes, izaicinājumi un perspektīvas” Latvijas mēroga kultūras “atslēgas cilvēki” dalījās savos pētījumos un pieredzē ar Latgales reģiona kultūras jomas pārstāvjiem, pulcējot vairāk kā 130 dalībnieku. Foruma mērķis bija veicināt aktīvu sabiedrības līdzdalību un veidot noturīgu sadarbības tīklu starp kultūras organizācijām, pašvaldībām un vietējām kopienām, lai kultūra arī turpmāk būtu saliedējošs spēks reģiona attīstībā.

Foto: Vidzemes televīzija

Oskars Zuģickis, Dienvidlatgales NVO atbalsta centra koordinators: “Šodien mēs ļoti priecājamies, ka atsauksme no visu reģionu pašvaldībām: gan no kultūras dzīves veidotājiem, gan no NVO sektora, no iedzīvotājiem, gan no kultūras centriem un pārvaldēm. Tā pārstāvniecība ir tiešām ļoti plaša, un arī mēs savukārt esam centušies sarūpēt Latvijā pazīstamus kultūras atslēgu cilvēkus, kas stāsta ļoti būtiskas lietas, kuras ikkatrs var izmantot savā pagastā, savā apkaimē, kultūras namā vai bibliotēkā. Ļoti nozīmīgi, patiesībā, ir veidot šo kopienu attīstību Latgales reģionā, jo dažās pašvaldībās tas ir sācies, un tas jau notiek vairākus gadus, bet citās teritorijās tas nav bijis tik populārs, kā rezultātā mēs redzam, ka kopiena ilgus gadus ir bijusi pakalpojuma saņēmēja, pašvaldības un citas institūcijas  bijušas šo pakalpojumu nodrošinātāji, tā ir bijusi tāda komforta zona, kur tev nekas nav jādara, bet šobrīd mēs ejam ar pilnīgi jaunu domāšanu, ar jaunu konceptu, kur mēs paši esam šī koncepta darītāji.”

Foruma atklāšanā Latvijas Reublikas kultūras ministre Agnese Lāce stāstīja par Kultūrpolitikas pamatnostādņu 2022.–2027.gadam īstenošanas starpposma novērtējumu, kur galvenie uzsvari joprojām ir mākslīgā intelekta iespēju izmantošana kultūras dzīvē, darbs ar talantiem un kultūras nozīme miera uzturēšanā, kas ir arī starptautiskā līmenī apsriežami jautājumi. Tāpat klātesošie varēja uzzināt par kopienu informētības nozīmi drošības stiprināšanā potenciālu risku situācijās, vietējo kultūras vērtību un unikalitātes izcelšanu un kopienu iesaistes iespējām kultūras satura veidošanā, kur galvenais kvalitātes rādītājs nedrīkst būt vien apmeklētāju skaits.

Anda Laķe, LKA profesore, socioloģijas doktore: “Protams, ka ir ļoti svarīgi, ja mēs kādu pasākumu rīkojam, ir svarīgi, lai tie, kuriem mēs gatavojam šo pasākumu, atnāk, bet tajā pašā laikā daudz cilvēku atnāks tikai uz noteikta tipa kultūras piedāvājumu – uz populāro mūziku, uz to, kas ir vieglāk saprotams. Un, manuprāt, lai dotu drosmi kultūras dzīves organizatoriem dažādot piedāvājumu, tad mēs kā vienīgo kvalitātes rādītāju darbam nevaram virzīt apmeklētāju skaitu. Iznāk, ka mēs tādā veidā, skaitot skaitu, izstumjam no kultūras dzīves tos cilvēkus, kuriem ir intereses, kas ir mazākumā, bet kultūras dzīvē visiem ir jāpiedalās. Kultūras namu vadītājiem, kultūras centru vadītājiem, mēs nevaram jautāt tikai: “Cik atnāca?” Tieši otrādi – vai atnāca, cik atnāca tādi, kas bija pirmo reizi, cik atnāca tādi, kas ir vairāk aizņemti, kurus interesē vairāk sports, bet viņi tagad atnāca, vīrieši, cilvēki, kas ģimenē runā krieviski, cilvēki, kas ir nabadzīgi, seniori – tiem varbūt īpašas intereses, kas neatbilst vairākuma interesēm, un mēs viņus nedabūsiem kultūras procesos iekšā, ja kultūras nama vadītājiem prasa daudzumu.”

Foto: Vidzemes televīzija

Tika runāts arī par kultūras pratību un profesionālo mākslu, kam cilvēki ir jāsagatavo, lai tie spētu uztvert šāda veida kultūras pasākumu būtību. 

Anda Laķe, LKA profesore, socioloģijas doktore: “Varbūt populārā māksla, kas neprasa īpašu sagatavotību, kas ir gaumes un emociju jautājums, bet profesionālā māksla, augstā māksla, kā mēs dažreiz sakām, akadēmiskā mūzika, piemēram, kas prasa zināšanas – jā, tas ir izglītības jautājums, skolu programmās, kā mēs to darām, “Skolas somas” uzdevums, skolotāju uzdevums tā mākslas pratība, bet mākslas pratība veidojas arī klausoties vai skatoties, tātad jābūt tam piedāvājumam. Tas nevar notikt, ja nav tā piedāvājuma.”

Kā tika secināts, kultūras darbinieku loma, sevišķi reģionos, ir nozīmīga ne vien pasākumu pieejamības nodrošināšanā, bet arī kopienas saliedēšanā un drošības jautājumu risināšanā, kas ir īpaši aktuāli šī brīža ģeopolitiskajā situācijā. 

Lai stiprinātu savstarpējo sadarbību un komunikāciju starp pašvaldību un iedzīvotājiem kopienai būtisku jautājumu kontekstā, biedrība “Dienvidlatgales NVO atbalsta cents” īsteno projektu “Par aktīviem kopienu līderiem Latgales reģionā!”, kura ietvaros Latgalē jau aizvadīti teju 30 apmācību semināri, notiks desmit iedzīvotāju forumi, kā arī iedzīvotājiem tiks sniegtas vairāk nekā 2000 konsultācijas.